Regīnas Ezeras izvēlētā tēma – mīlestība vai pienākums, netiek bieži aplūkotas. Tas laikam tāpēc, ka tā ir ļoti sarežģīta un nomācoša tēma. Es ilgi domāju, ko es izvēlētos Lauras vietā un kā es rīkotos. Pēc pārdomām nonācu pie secinājuma, ka es būtu rīkojusies tieši tāpat kā viņa. Es arī negribētu sevi visu laiku šaustīt par to ka manas vainas dēļ Ričs salūzis, ka tēvam esmu atņēmusi bērnus. Bērni jau tēvu nemaz nepazina. Es nespētu sadzīvot ar savu sirdsapziņu. Laime uz cita nelaimes nav ilga.
Vija pārmet Laurai mocekles lomu. Es domāju ka Laurai nemaz pašai nepatīk šāds stāvoklis. Ir cilvēki, kas vienmēr cenšas sevi iztēlot par mocekļiem, saskatot tikai slikto un vienmēr žēlojot sevi. Tādā veidā ir ļoti grūti virzīties uz priekšu. Sevis žēlošanā ir viegli ieslīgt, bet no tās ārā tik ir ļoti grūti.
Es arī nedaudz domāju par Alvīnes attiecībām ar bērniem. Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka jācenšas bērniem patstāvīgi apliecināt savu mīlestību. Rūpju bērni vienmēr prasa vairāk uzmanības nekā paklausīgie, tomēr jānovērtē ir abi, jāizrāda atzinība abiem un jācenšas vienādi par viņiem rūpēties. Tā ir vesela traģēdija, ja bērnu tēvu un to draugi viens otru ir nogalinājuši, bet ir jācenšas viņiem izskaidrot, ka tā nav viņu vaina. Bērniem ir jāmāca sadzīvot, atbalstīt vienam otru un arī paļauties vienam uz otru. Man radās sajūta, ka Vija ir pilnīgi vienaldzīga pret Riču, vienīgi apskauž to dēl tā izskata.
Ir ļoti grūti audzināt bērnu vienai, tāpat ir grūti augt bez viena no vēcākiem. Mani arī ir uzaudzinājusi tikai māte, tā kā es ļoti labi saproti cik tas ir grūti gan mātei, gan bērnam.
Sievietes un vīrieša personības ir atšķirīgas. Cilvēks nespēj pārstāvēt universālo, apvienot dzimumu, kurš spēj pielāgoties visiem apstākļiem.
Bērns šādā situācijā noteikti ir vislielākais zaudētājs. Katrs no vecākiem pilda savas funkcijas un viņi kopīgi sniedz bērnam visu nepieciešamo.
Manuprāt, nav nekā briesmīgāka kā atrast savu mūža mīlestību par vēlu un atteikties no tāas. Šāda situācija, kāda ir aprakstīta romānā, biedē mani visvairāk. Kā cilvēks īsti var zināt, vai tā ir mīlestība vai tikai aizraušanās? Mātes mīlestība noteikti ir stiprāka par mīlestību kuru jūt sieviete pret vīrieti. Ja pienākuma uz sirdsapziņas dēļ var atteikties no mīlestības, tad jau mīlestībai nav nemaz tik liels spēks. Brīžos, kad jāizšķiras starp pienākumu un mīlestību, es klausu savai sirdsapziņai.
Ja mēs visi rīkosimies tā kā liek mūsu sirdis, tad būtu ļoti daudz sāpinātu cilvēku un tikai daži būtu patiesi laimīgi. Sirds nemāk nerēķināties ar pārējo jūtām, tā māk tikai mīlēt!
