Caurule.
Cilvēku attieksme pret dzīvi ir dažāda. Lielākā daļa cilvēku saka: „Es nekad nelietošu narkotikas, tās dara ļaunumu cilvēka organismam un no tām rodas atkarība.”
Ko tādu var teikt tikai cilvēki gados, vai pusmūžā, jo tad gan ir skaidrs kad viņi neko tādu vairs nemēģinās, bet ar pusaudžiem ir savādāk, viņi var teikt vecākiem un citiem pieaugušajiem, bet savā kompānijā pamēģinās ne tikai iedzert vai uzpīpēt, bet gan arī lietot narkotikas. Mūsdienās 68% jauniešu ir pamēģinājuši narkotikas.
Es domāju kad narkotikas ir ļoti kaitīgas un pie tām var ļoti ātri pierast. Daudzi jaunieši domā kad no vienas reizes nekas nenotiks, bet tad sekos nākošā un nākošā reize un tad veidojas atkarība un pieradums. Zinu vienu cilvēku, kurš nevar sākt savu dienu un normāli izturēties neielaidis vēnā narkotikas, man šķiet tas ir nepareizi un tas vilksies līdz brīdim, kamēr viņš nepārdozēs.
Internetā var atrast daudz un dažādus stāstus un atgadījumus kas notikuši lietojot narkotikas. Kāda sieviete gados stāsta: „Kad man bija 16.gadu visās malās varēja iegādāties narkotikas un tabletes, bet es biju gudra meitene, mācījos un klausīju vecākus, draudzējos ar vienu puisi, kurš mani vilka uz ballītēm un tusiņiem, vecāki man neko neaizliedza. Kādā ballītē man klāt pienāca kāda meitene un piedāvāja narkotikas, es atteicos, bet viņa sacīja, kad no vienas reizes tāpat nekas nemainīsies. Es pamēģināju un man iepatikās, tā bija tāda kā viegluma sajūta un gribējās pamēģināt vēl un vēl. Biju tāda meitene, kura neko nevarēja noslēpt no vecākiem un visu viņiem stāstīju. Kad man apritēja 17.gadu es jau biju atkarīga un nevarēju atturēties no „caurules”, tā es to saucu. Vecāki par mani bija nobažījušies, jo manas sekmes bija ļoti nokritušās un bija daudz kavējumu. Mamma mani brīdināja kad tas labi nebeigsies un aizliedza man apmeklēt ballītes un tusiņus. Es neklausīju un kādā tusiņā pārdozēju, mani aizveda uz slimnīcu, kur es nogulēju vairāk kā divas nedēļas. Pēc slimnīcas mamma mani aizsūtīja uz psihiatrisko slimnīcu kur es ārstējos 2.gadus un 1.mēnesi. Iznākot no slimnīcas es beidzot apzinājos dzīvības cenu un to kā cieta citi cilvēki un radi, man blakus. ” Tas ir tikai viens no daudziem stāstiem, kā viss ir sācies un kādas ir narkotiku sekas.
Tāpēc jau ir radies teiciens „Kāds vienmēr uzvar, kāds vienmēr zaudē, Narkotikas uzvar vienmēr!” Pat cilvēki ar viss stingrāko raksturu var pierast pie narkotikām.
