Cicerons - Romas personība

Marks Tullijs Cicerons slavenākais antīkās pasaules orators un politisks darbinieks, pazīstams arī kā rakstnieks, stilists un valodnieks, kurš daudz darījis latīņu valodas izkopšanā un bagātināšanā.

Būdams vispusīgi izglītots, reti talantīgs un ražīgs rakstnieks, Cicerons iepazīstināja romiešu sabiedrību arī ar grieķu filozofijas dažādām mācībām un skolām.

Cicerona literārais mantojums ir liels. Saglabājušās 58 politiskās un tiesas runas, 7 retoriskie un 12 filozofiskie traktāti, 869 vēstules valstsvīriem, draugiem un brālim Kvintam.

Visi šie darbi, sevišķi vēstules, dod bagātīgu materiālu ne vien par paša rakstnieka dzīvi un darbību, bet arī par tā laika Romas valsts politiskiem un sabiedriskiem apstākļiem, par izmaiņām sabiedrības uzskatos un ideoloģijā. Cicerona dzīve un literārā darbība cieši saistīta ar Romas valsts sabiedriski politisko dzīvi, tāpēc arī Cicerona biogrāfija ir politisko notikumu piesātināta.

Marks Tullijs Cicerons dzimis 106.g. 3. janvārī p. m. ē. Latijas Dienvidos netālu no Arpinas pilsētas, kur viņa tēvam bija neliels zemes īpašums. Cicerons nāca no jātnieku kārtas, kuras intereses savas politiskās darbības laikā viņš aizstāvēja. Cicerona tēvs sabiedriski politiskajā dzīvē nepiedalījās vājas veselības dēļ; viņš labprāt dzīvoja uz laukiem un nodevās literatūras studijām. Tomēr, lai dotu saviem dēliem labu izglītību, viņš kopā ar visu ģimeni pārcēlās uz Romu.

Cicerons dabūja labu izglītību retorikā, filozofijā, jurisprudencē, apguva grieķu valodu.

Dzejnieka Arhija vadībā viņš pievērsās nopietnām poēzijas studijām un pat sarakstīja nelielu poēmu ,,Pontas Glauks” par godu Marijam un pārtulkoja latīņu valodā grieķu dzejnieka Arata poēmu ,,Parādības” (par astronomijas jautājumiem).