Romas laiks

Komīcijas – brīvo pilsoņu tautas sapulce Senajā Romā un citās zemēs.

Romieši plaši un labprātīgi pārņēma citu tautu pieredzi, kultūru paražas, arī no etruskiem, taču sevišķi liela bija Romas kultūras atkarība no Grieķijas. Šo abu valstu kultūras vieno antīkās pilsoņu kopienas – polisas (vai civitas). Romā grieķu valoda tika pieņemta kā otrā valoda. No grieķiem ir pārņemta izglītības sistēma, romiešu daiļdarbi ir grieķu darbu tulkojumi, romieši apguva grieķu filozofiju, literatūru un mākslu, bet tajā ielika savu saturu, veidoja jaunas formas un pasaules uzskatus. Romieši nepārmantoja visu hellēnisko kultūru, bet tikai to, kas atbilda tajā pastāvošai kārtībai.

Romiešu tauta bija visu brīvo iedzīvotāju – patriciešu, klientu, plebeju – kopums Romas pilsētas teritorijā. Vergi neietilpa tautas sastāvā, jo juridiski tie bija nevis personas, bet lietas. Par vergiem kļuva karagūstekņi, vergu bērni, agrīnajā periodā – arī parādnieki. Daudzi vergi tika nodarbināti amatniecības un dažās citās profesionālajās sfērās, taču galvenokārt lauksaimniecībā. Savas brīvlaišanas brīdī vergs kļuva par romiešu pilsoni, tomēr brīvībā atlaistajam bija mazāka pilsoniskā cieņa un ierobežotas pilsoniskās tiesības. Par pilntiesīgu pilsoni kļuva tikai brīvībā atlaistā verga dēls (savstarpējās attiecībās viņam vēl ilgi tika atgādināts par izcelšanos). Vergi no šī brīža ietilpa klientu lokā – viņiem nebija citas izvēles. Romieši bija personiski brīvi ļaudis. Romiešu pilsoņu līdzdalība politiskajā dzīvē bija saistīta ar tautas sapulces apmeklēšanu un militāro dienestu. Taču netieši katrs pilsonis bija sasaistīts ar publisko dzīvi, šajā gadījumā jāņem vērā romiešiem raksturīgā institūcija – klientu un patronu attiecības.

Senās Romas pārvaldi veidoja senāts, komīcijas un ķēniņš. Senāts (no latīņu vārda senex – vecs vīrs, sirmgalvis) bija viens no augstākajiem varas institūtiem.