Cilvēka savstarpējo attiecību tēlojums R Ezeras romānā “Aka”

Regīna Ezera savā romānā “Aka” akcentē varoņu iekšējo pasauli. Katrs tēls izpaužas attiecībās ar pārējiem, tieši tādēļ savstarpējo attiecību tēlojumam ir milzīga nozīme šāda rakstura darbā. Autore parāda sarežģītas attiecības ģimenē, divu svešu cilvēku savstarpējo sapratni, klusu kā arī mierīgu sievieti.

Diezgan sarežģītas ir divu galveno sieviešu tēlu Lauras un Alvīnes attiecības. Kaut arī nekādu redzamu asumu nav, taču daudz kas tiek noklusēts. Alvīne ir “Tomariņu” saimniece, Laura ir viņas vedekla, kura pēc laulībām dzīvo vīra mājās. Alvīne Laurā saskata vecā darba tikuma izpausmi. Alvīne ir konservatīva savos uzskatos, savā dzīvē viņa daudz uzupurējusi un tādēļ uzskata, ka arī Laurai tas jādara. Jaunā sieviete panes visas ciešanas, un viņas sievasmāte šādu rīcību atzīst par pareizu. Laura saprot Alvīnes ciešanos Riča dēļ un nevēlas tās padarīt vēl lielākas, tādēļ viņa melo Alvīnei par to, ka dēls vēstulēs piemin arī viņu. Alvīnei Laura ir kļuvusi mīļāka par viņas pašas meitu, taču zemūdens akmeņi šo abu sieviešu attiecībās ir Alvīnes uzskats, ka Laura ir līdzvainīga Riča nelaimē, pārmet vedeklai nespēju atturēt vīru no dzeršanas. Laura uzskata sevi par atbildīgu par Alvīni. Pat savas laimes dēļ viņa nespēj atstāt šo daudz pārdzīvojušo un pārcietušo sievieti. Šajās attiecībās atklājas Lauras kā upura loma, viņas nesavtīgums un spēja ziedoties citu labā.

Alvīnes attiecības ar viņas meitu Viju ir pretējas attiecībām ar Lauru. Vija ir cilvēks, kurš vēlas dzīvot ar pilnu krūti, baudīt visus labumus, ko šī pasaule spēj dot. Alvīne nosoda Vijas dzīves veidu. Līdz ar to attiecībās starp māti un meitu ir radusies plaisa. Viņu sarunas parasti pārvēršas strīdos un pārmetumos.