Cilvēks un tehnoloģija aizvēsturē

Cilvēks jau kopš saviem pirmsākumiem ir centies atvieglot savu sadzīvi, izgudrojot dažādas palīgierīces. Laikam ejot, tas ir kļuvis attapīgāks un savos izgudrojumos oriģinālāks.

Visprimitīvākās tehnoloģijas bija sastopamas akmens laikmetā, tādēļ, ka tieši šajā laikā veidojās un pastāvēja pirmās cilvēciskās būtnes. Par materiālu saviem darbarīkiem hominīdi izmantoja kaula šķembas un koka nūjas. Pirmā cilvēkveidīgā būtne, kas darināja akmens darbarīkus, bija Homo habilis – „prasmīgais cilvēks”. Ļoti izplatīts bija no neliela oļa darināts dūres cirvis, tas ļāva saskaldīt kaulus, nocirst gaļu un, iespējams, atviegloja ēdamo sakņu izrakšanu vai zara nociršanu. Cilvēkam evolūcijas attīstībā šie dūres cirvji kļuva izteikti simetriski, rūpīgi apstrādāti un daudz funkcionālāki.

Klimatiskās pārmaiņas sekmēja jaunu darbarīku izgatavošanu. Pārmaiņas un jauninājumi visspilgtāk izpaudās medību un zvejas rīkos, piemēram, loki un bultas. Bultu gali tika izgatavoti no koka, akmens, kaula un raga. Lai nomedītu lielos zvērus tika lietoti šķēpi ar kaula, raga vai akmens šķēpu galiem, kā arī harpūnas. Tās gali tika darināti no kaula vai raga. Zivju zvejai sāka izmantot arī tādus paņēmienus kā zveju ar murdiem – no zariem un saknēm pītām grozveida zivju lamatām.

Lielu nozīmi cilvēka turpmākajā attīstībā ieņēma uguns. Pirmo reizi uguni mītņu sasildīšanai izmantoja Homo erectus – stāvus staigājošais cilvēks.