Darbs ar gariem dokumentiem programmā Microsoft Word

Stils - ir rindkopas un šrifta parametru apvienojums, kuram ir piešķirts nosaukums. Stilu izmantošana atļauj ieturēt noteiktu teksta izskatu dažādos dokumentos, atļauj vairākiem cilvēkiem strādāt pie viena dokumenta, vienlaikus ieturot noteiktu teksta ārējo izskatu. Darbs ar tekstiem, izmantojot stilus paaugstina darba efektivitāti, ātrumu un teksta noformēšanas kvalitāti.

Stilus var iedalīt divās grupās - Microsoft Word iebūvētie stili un lietotāja definētie stili. Principiālas atšķirības starp viņiem nav, bet iebūvētos stilus dažreiz izmanto speciālām vajadzībām, piemēram lappuses numerācijas stils page number vai stili, kurus izmanto kolontitulos header un footer. Ir speciāli iebūvētie stili, kuri atvieglo teksta automatizēšanu, piemēram satura rādītāja veidošanu. Šim nolūkam izmanto deviņus iebūvētos stilus Heading 1 līdz Heading 9.

Mēs dzīvojam laikā, kad sauciens pēc brīvības un demokrātijas atbalsojas visā pasaulē. Austrumeiropas valstis ir atbrīvojušās no totalitārajām valdībām, kas tur bija pie varas turpat vai veselu pusgadsimtu, bijušās padomju republikas tiecas nomainīt gandrīz 75 gadus ilgušo komunistisko režīmu pret jaunu demokrātisku kārtību, kāda tām līdz šim bijusi liegta. Šīs politiskās pārmaiņas ir tik nepieredzēti dramatiskas, ka to ēnā reizēm nepamanītas paliek citas pasaules tautas, kurās arī atdzimusi cerība uz demokrātiju. Demokrātija valda gandrīz visā rietumu puslodē, demokrātisko reformu laikmets uzausis Āfrikā; jaunas, dinamiskas demokrātijas sāk laist saknes Āzijā.

Vārds "demokrātija” droši vien būs pazīstams visiem, taču šis jēdziens joprojām tiek pārprasts un lietots nevietā: šodien, maskējoties ar demokrātiju, tautas atbalstu sev mēģina nodrošināt gan totalitārie režīmi, gan militārās diktatūras. Taču demokrātiskās idejas spēku apliecina arī vēsturē vispatiesākās un izjustākās cilvēka gribas un prāta izpausmes: no Perikla senajās Atēnās līdz Vāclavam Havelam mūsdienu Čehoslovakijā, no Tomasa Džefersona Neatkarības deklarācijas 1776. gadā līdz Andreja Saharova pēdējām runām 1989. gadā.

Saskaņā ar vārdnīcās atrodamo definīciju, demokrātija ir "tautas valdība, kur tautai pieder visaugstākā vara, ko tā realizē tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību brīvas vēlēšanu sistēmas ietvaros." Runājot Abrahama Linkolna vārdiem, demokrātija ir valdība "no tautas, tautas vārdā un tautas labā.".

Visas demokrātijas ir sistēmas, kuru ietvaros pilsoņi brīvi pieņem lēmumus vairākuma varas apstākļos. Taču vairākuma vara ne vienmēr ir demokrātiska: tā piemēram, neviens nesauks par taisnīgu iekārtu, kur vairākuma vārdā 51 procents iedzīvotāju apspiež pārējos 49 procentus. Demokrātiskā sabiedrībā vairākuma vara jāpapildina ar katra cilvēka individuālo tiesību garantijām, kuras, savukārt, ļauj aizsargāt minoritāšu etnisko, reliģisko, politisko vai gluži vienkārši tādu, kuras veido zaudētāji diskusijā par kādu kontraversālu likumdošanas aktu - tiesības. Mazākuma tiesības nav atkarīgas no vairākuma labās gribas, un tās nedrīkst atņemt pat tad, ja par šādu soli nobalsojusi majoritāte....