Doma baznīcas vēsture

24.jūlijā 1211. gadā bīskaps Alberts iesvēta lielu zemes gabalu ārpus pirmā pilsētas aizsargmūra. Šo datumu var uzskatīt par Domu, jeb Svētās Marijas baznīcas būvniecības sākumgadu. Zemi uz kuras celta baznīca bīskaps Alberts ieguva no lībiešiem. Tikai septiņus gadsimtus vēlāk, ierīkojot centrālo apkuri, atklājās, ka baznīcas celtniecība sākta uz kuršu apbedījumiem.

Doma baznīca tika celta kā Rīgas bīskapa katedrāle kopā ar Doma kapitula mītni klosteri, tādēļ tai bija jākļūst par krāšņu un cienijamu arhitektūras paraugu.

Matereālus baznīcas celtniecībai no Kokneses un Pļaviņām tika vesti pa Daugavu. Tie bija kaļķakmeņi un vēlāk arī laukakmeņi, kurus vēl varam apskatīt ārējo sienu un pilāru pamatos.

Doms vislabāk atspoguļo agrīnās gotikas arhitektūru ar pasmagām, druknām formām, un ir vienīgais, kurā samērā plaši iemiesojušās romānikas formas. Doma telpas ir plašas un monjumentālas.

Ap 1270. gadu ēka ieguva galējos izmērus un divu torņu vietā, finansiālu grūtību dēļ, uzcēla tikai vienu. Ēkas kopgarums sasniedza 87 metrus, platums 31 metru, vidusjoma augstums 26 metrus. Tad baznīcu paplašināja un tad jau tās platums sasniedza 44 metrus.

Reformācijas jaunās vēsmas Rīgā uztvēra nekavējoties, un katolistiskajai baznīcai nācās atteikties no galvaspilsētas un citām lielām pilsētām. 1524. gadā Rīgā sākās nevaldāmas sajūsmas caurstrāvots, visaptverošs grautiņš tika nopostīti katoļu altāri, svētbildes un relikvijas. Domu baznīcas Marijas altāra gleznu piemeklēja viduslaiku raganām līdzīgs liktenis : tā tika slīcināta Daugavā un vēlāk sadedzināta, bet iepriekšējā arhibīskapa K.Lindes misiņa piemineklis tika pārkausēts lielgabalā.

Doma smaile nodega 1547. gada ugunsgrēkā. To atjaunoja 1595. gadā renesances formās ar kupolu un galeriju, virs kuras pacēlās slaidā "adata" . Tornis bija 140 metrus augsts un tobrīb pats augstākais Rīgā. Torņa smailes galā novieto bumbu virs kuras ir zelta gailis. Šis tornis kļuva nedrošs un 1776. gadā namdaris J.Krāmers smaili nomainija pret pastrupu noslēgumu, kas saglabājies līdz pat mūsdienām. Tā augstums ir deviņdesmit metri.