Domraksts "Mani sapņi"

Astoņu gadu vecumā mūsu ģimene pārcēlās dzīvot uz citu vietu, pavisam uz Latvijas otru galu. Ja sākumā mēs dzīvojām pie Igaunijas robežas, tad tagad mēs pārcēlāmies uz dzīvi pie Lietuvas robežas. Dzīvojot jaunā vietā, man radās atkal jaunas vēlēšanās. Jaunais sapnis bija kļūt par fizikas skolotāju, jo par to strādāja mans tētis. Nodzīvojot jaunajās mājās gadu, manā prātā jau bija simtiem sapņu, jo tieši tajā laikā sāka rasties veikali kā sēnes pēc lietus. Šajā laikā man bija grūti, jo vēlēšanās man bija tuva, bet tomēr tā vēl nav mana. Šajā vecumā man patika apgulties un pasapņot par lietām, kas man būtu. Es vēlējos, kaut es būtu karavīrs vai lidotājs. Tieši šie sapņi bija vispatīkamākie. Par lidotāju un karavīru man gribējās kļūt tāpēc, ka tieši tad sāka rādīt ārzemju filmas. Kad gāju septītajā klasē, es sapņoju kādā profesijā es strādāšu un kā pelnīšu naudu. Šajā klasē es vēlējos kļūt par vairāku profesiju pārstāvjiem. Par šiem profesiju pārstāvjiem man gribējās kļūt, ne tikai noskatoties filmas, bet arī, izlasot grāmatas.

Astotajā klasē es sāku saprast, ka ne visu, ko sapņo, var arī dabūt. Šajā klasē mana pirmā vēlēšanās bija dabūt sev jaunu riteni. Šis sapnis man palika atmiņā ļoti labi, jo man liekas, ka tieši tas man visātrāk piepildījās. Ļoti liels trieciens man bija tad, kad man bija izdevība braukt uz Zviedriju, un es ļoti daudz sapņoju.

Pagājušajā vasarā man atkal nācās pārcelties no vecās dzīvesvietas uz jauno.