Dzejas analize

Noskaņu rada teksts, kas ir stipri piesātināts ar redzes gleznām, asociācijām un salīdzinājumiem. Liriskais „es” apdzied Marijas ielu par tās nakts dzīvi. Varētu pat teikt apbrīno un apjūsmo. Izraisa kā ļauna vēstošas pārdomas, par nelegāliem darījumiem.

3. Liriskais „es” pret šo tematu attiecos ļoti apgaroti, sajūsmināti un aizauti.

Salīdzinājumi panti gari kā žirafu kakli; dvēsele šaudīga kā sunim elsojoša mēle;

Sintakse viegli lasāmi, īsi teikumi, valoda viegli saprotama ikvienam.

3 pantu dzejolis; nenoteikts stils rindu izmantošanā pantos; atskaņu nav.

Dzejnieks A. Čaks ir Rīgas urbānists, tādēļ ir saistība ar personīgajām jūtām pret Rīgas pilsētas mīlēšanu un apdziedāšanu.

Nožēla, skumjas, ilgas. Sērīga noskaņa. Pārdomas par nākotni.

Sižets Liriskais „es” dzīvo netālu no vilciena sliedēm un katru dienu viņas mājai garām brauc vilciena neskaitāmie vagoni. Liriskais „es” ir tik ļoti pieradis pie šīs „parādības”, ka ir nobažījusies, ka aizejot prom no šīs vietas, jebkādu iemeslu vadīta, viņa var tik ļoti ilgoties pēc tā visa un nespēt to aizmirst.

Temats pieraduma sajūta un ilgas pēc ierastām lietām;

Risinājums nav dots, jo problēma ir tikai „kā būtu, ja būtu” līmenī. Tā vēl nav realizējusies, tas viss ir tikai pārspriedums un pārdomas.

3. Liriskais „es” pret šo tematu attiecas ļoti sasāpināti, domīgi un aizkustināti.

Liriskais „es” ir bailēs par savu nākotni, par to, ka viņam var pietrūkt lietas un sajūtas, pie kurām viņa ir pieradusi. Laiks ir tagadnē ar ieskatu nākotnē. Telpa ir ārējā, bet ir iekšējā sajūtu telpa.

Labskanības dēļ autore izveidojusi jaunus vārdus pilsēts, manim(nepareizs locījums).