Dziesmu svētku tradīcijas

Pirmie Vispārējie dziesmu svētki notika Rīgā 1873.gada 26.–29.jūnijā. Piedalījās 45 kori ar 1003 dziedātājiem. Šo svētku atklāšanas aktā Latviešu biedrības namā pirmo reizi skanēja Baumaņu Kārļa dziesma Dievs, svētī Latviju!. Pirmo reizi kopkorī nākamā valsts himna izskanēja 1895.gadā Jelgavā IV dziesmu svētkos. Visi dziesmu svētki (izņemot IV) notika Rīgā.

Smeltas no senatnes dziesmotās atziņas, tas ir sava veida pamats ne tikai latviešu, bet arī mūsu kaimiņu tautu – lietuviešu, igauņu pasauluztveres estētikai. Jo, pateicoties šādai filozofijai, Baltijas telpā 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā dzimst muzicēšanas mākas visaugstākā tautiskā forma – apvienoto amatierkoru kopkoncerta a capella kopdziedāšanas brīnums. Izaudzis no igauņu, latviešu un lietuviešu folklorā sakņotajām, mutvārdos saglabātajām un sadzīves atskaņošanas praksē sensenis koptajām tradīcijām, bagātināts ar kristīgās baznīcas muzikālo rituālu un 19. gadsimta Rietumeiropas vīru koru svētku “Sing Fest” ietekmēm, tas saukts par Dziesmu svētkiem – vērienīgi svinēts gan Igaunijā, gan Latvijā, gan Lietuvā. Šāda tūkstošos skaitļojamu...