Džovanni Bokačo: dzīve un ieguldījums literatūrā

Džovanni Bokačo dzīvojis no 1313. līdz 1375.gadam, dzimis Parīzē, tad ilgāku laiku pavadījis Neapolē, bet īpaši jāatzīmē viņa saikne ar tēva dzimto pilsētu Florenci. Florence ir arī Dantes un Petrarkas dzimtene, pie kam šajā pilsētā bija ļoti attīstīta tirdzniecība, naudas maiņas sistēma, amatniecība un citas viduslaikos populāras nodarbošanās. Lai gan

Bokačo ir sarakstījis daudz grāmatu, tomēr visslavenākais un arī visvairāk apspriestais viņa darbs ir "Dekamerons". Var nopelt Bokačo māksliniecisko izteiksmes veidu vai izdomas vienveidību, bet nevar noliegt, ka šajā darbā ir atspoguļota viduslaiku dzīve atklātā gaismā, kas varbūt nav pārāk glaimojoša un tikumiska, tomēr pilnībā atspoguļo reālo situācija, kad dievbijība tika tik stingri pieprasīta no visiem cilvēkiem, sevišķi mūkiem, ka būtu dīvaini no šiem cilvēkiem gaidīt īpašu tikumību un pazemību. Bokačo pilnībā atmaskoja baznīcas kalpotāju divkosību un izvirtību, pie kam Bokačo pauda ne tikai savas, bet tā laika sabiedrības domas un uzskatus. Šis ir spilgts piemērs, kurā saskatāmas kopējās viduslaiku un agrās renesanses iezīmes, kur zināšanas vēl jaucas ar maldiem un māņticību.