Ekonomiskās krīzes iespējamās sekas un zaudējumi
Vārdi kā tādi ir neitrāli, tiem nav nozīmes. Šo nozīmi vārdiem piedod paši cilvēki. Krīzei parasti ir negatīva nozīme. Krīze parasti saistās ar zaudējumiem, negatīvajām sekām, neziņu, kā rīkoties tālāk.
Šobrīd pasauli uztrauc ekonomiskā krīze. Ja runājam par Latviju, tad jāsaka, ka arī mūs tā skar, jo, pirmkārt, esam pasaules daļiņa, un otrkārt, sadarbojamies ar citām pasaules valstīm.
Kādas var būt krīzes iespējamās sekas? Te jārunā par diviem iespējamiem attīstības variantiem, no kuriem viens ir pozitīvs, savukārt otrs – negatīvs. Pirmais variants, bez šaubām, ir priekšrocīgāks. Ja krīzi uztver pozitīvi, proti, meklē tajā kaut kādas labas iezīmes, tas nozīmē, ka var rast arī labu risinājumu, piemēram, uzlabot esošo ekonomikas politiku. Turpretī, ja aiz krīzes neseko nekas, ja cilvēki ļauj visam ritēt savu gaitu, nekas labs no tā nesanāk.
Krīzes iespējamo zaudējumu ir daudz. Pirmkārt, tie ir finansu resursi, kuri tiek tērēti ekonomiskās situācijas uzlabošanai, ko varam redzēt uz daudzu valstu piemēra, kad valstis sāk aktīvi palīdzēt bankām pārdzīvot šo situāciju. Otrkārt, krīze grauj iepriekš nozīmētos plānus. Proti, pēc tās ieplānotos darbus ir jāatliek malā uz nenoteiktu laiku un visas pūles jāvelta situācijas uzlabošanai. Treškārt, tā ir panika iedzīvotāju vidū. Pati krīze, iespējams, nav tik briesmīga, tomēr paši cilvēki padara to par kaut ko ārkārtēji sliktu, kā rezultātā tā tiešām izvēršas par kaut ko līdzīgu.
Manuprāt, krīze ļoti negatīvi ietekmē uzņēmējdarbību. Piemēram, ja agrāk dolārs bija tāda, var teikt, noteicoša valūta, tad šobrīd arvien vairāk darījumu slēdz eiro un citās valūtās, tādējādi nodrošinoties pret iespējamo risku, kad dolārs pēkšņi var kļūt ļoti nestabils. Tikpat līdzīgu situāciju iespējams novērot arī naftas tirgū, kur cenas vienu dienu strauji aug, bet otru dienu – strauji krīt.
Tādējādi var teikt, ka krīze izraisa vairākus zaudējumus. Taču tas nenozīmē, ka situācija nav labojama. Piemēram, Japānā krīze tiek uztverta kā kaut kas pozitīvs, jo japāņi uzskata, ka pēc krīzes vienmēr atnāk kaut kas labs.
