Elektromagnētiskā indukcija

1831. gadā Maikls Faradejs atklāja šo likumu, kurš ir viens no svarīgākajiem elektromagnētisma likumiem. Elektromagnētiskās indukcijas likums M. Faradejs formulēja, izmantojot elektriskās intensitātes cirkulācijas jēdzienu.

Pieņemot, ka telpā ir magnētiskais lauks, kura indukcija ir tāda, ka pastāv tās plūsma caur noslēgtu vadošu kontūru , kura ierobežo virsmu . Saskaņā ar Faradeja likumu, laikā mainoties (ar kontūru saķēdētai) magnētiskajai plūsmai, t.i., , kontūrā plūst indukcijas strāva. Tātad vadītājā ir radies elektriskais lauks , kurš pārvieto lādiņnesējus, veicot darbu.

Indukcijas elektrodzinējspēks apzīmē ar vai . Un kā jau tika noskaidrots, elektrodzinējspēks ir

Magnētiskās indukcijas plūsma, kura šķeļ kontūra aptverto virsmu , var mainīties divējādi:

Ja strāva plūst pa bezgalīgi garu, taisnu un tievu vadu, tad strāvas magnētiskais lauks attālumā no vada pēc Bio Savāra Laplasa likuma ir

Elektromagnētiskajam laukam tilpumā piemīt enerģija , kura mainās laikā divu iemeslu dēļ:

Pašindukcija – Mainoties strāvai kontūrā mainās arī arī magnētiskā plūsma un kontūrā inducējas EDS