Intervija ar Ernestu Johanu Bīronu
Es esmu dzimis 1690. gadā Kalnciema muižas īpašnieka ģimenē.
Man šķiet, ka tas bija ap 1718. gadu.
Es biju viņai piederošās Vircavas muižas pārvaldnieks.
Man, protams, nedaudz izpalīdzēja pati Anna Ivanovna, kad viņa kļuva par Krievijas ķeizarieni.
Jā, viņa mani iecēla arī par Krievijas galma virskambarkungu.
Jā, kā jau daudziem zināms, es nopirku Rundāles muižu un tur sāku būvēt savu vasaras rezidenci.
Protams, pazīstamais Krievijas galma arhitekts F. B. Rastrelli.
Vai tiesa, ka Jūs mūsu hercogistē sākāt valdīt tikai 1737. gadā?
Kāpēc Jūs kā jaunais hercogs nebraucāt uz Jelgavu, bet palikātPēterburgā?
Pēterburgā atradās Krievijas galms un man bija diezgan liela ietekme uz to. Neaizmirsīsim, ka tomēr es biju Krievijas galma virkambarkungs. Bet protams, es biju arī nepieciešams Annai Ivanovnai.
Jūsu viedoklis par Ernstu Johanu Bīronu?
Devāmies pie dažādiem cilvēkiem, lai uzzinātu viņu viedokli par mūsu hercogistes galvu - Ernestu Johanu Bīronu!
Viņu mīl, jo viņš darījis labu ļoti daudziem cilvēkiem, ļaunumu no viņa turpretī redzējuši nedaudzi, bet arī tie galvenokārt var žēloties par viņa rupjību, viņa aso raksturu. Starpcitu, arī šī rupjība parādās atsevišķu uzliesmojumu veidā, kas ir īslaicīgi. Turklāt hercogs nekad ilgi netur ļaunu prātu.
Viņam bija divas kaislības: viena diezgan cildena - uz zirgiem un jāšana. Otrā kaislība bija spēle. Viņš ne dienu nevarēja iztikt bez kārtīm. Viņš bija diezgan glīts, prata patikt un bija devīgs, bet vienlaikus arī rēķinātājs, glumi veikls un ārkārtīgi atriebīgs.
Viņa uzruna bija ārkārtīgi draudzīga un, proti, mūsu mātes, latviešu valodā. Šis lielais kungs, kurš vienlaicīgi ir kā kāds ķeizars, uzvedas tik draudzīgi un žēlīgi.
Viņa dvēselei, kurai nevar noliegt lielumu, piemīt gluži apbrīnojama spēja visos notikumos satvert patiesību, visu izkārtot savās interesēs un visu paņēmienu lieliska pazīšana, kas varētu noderēt viņa mērķiem. Viņš ir nenogurstoši darbīgs, izveicīgs savos plānos un gandrīz vienmēr veiksmīgs to izpildē. Viņa runas dāvanas, ko pasvītro neparasta balss labskanība, ir valdzinošas, katru viņa kustību atdzīvina liela grācija, tādejādi nav noliedzams, ka, ja Bīrons nebūtu bijis cienīgs uzkāpt valdnieka tronī, viņam tomēr netrūkst neviena no īpašībām, kas veido perfektu galminieku.
