Eseja par II atmodu Latvijā (talsos)

Ir parasts darba dienas rīts. Nāku uz skolu. Iznāk iet garām lielajam piemineklim, kurš atrodas Leču kalniņā. Atceros skolotāja mācīja par 1905. gada revolūciju. Aiz pieminekļa, blakus dīķītim, zem kuplas kastaņas, atrodas piemiņas plāksne dažiem 1905. gada revolucionāriem. Revolūcija Latvijā sākās ar 1905.g. 13.janvāra notikumiem Rīgā. Streiku kustība, kas radās pēc demonstrantu apšaušanas Pēterburgā 22. janvārī, aptvēra lielākās Krievijas impērijas pilsētas un sevišķi plaši izvērsās Baltijā un Polijā. Ar plašām demonstrācijām un mītiņiem Latvijā togad atzīmēja 1.Maija svētkus. Tika izvirzītas ekonomiskas (algas palielināšana, darbadienas saīsināšana, darba apstākļu uzlabošana, soda naudas samazināšana un citas) un politiskas (patvaldības ierobežošana vai likvidācija, biedrošanās un preses brīvība, likumdošanas uzlabošana un citas) prasības. Vārdu sakot cilvēki tiecās pēc labākas dzīves un ērtībām, kādas jebkurš normāls cilvēks vēlas, lai varētu dzīvot.

1906 sākās revolūcijas atplūdi. Vietām streiki vēl turpinājās, taču tie bija nelieli. Aktīvie revolūcijas dalībnieki cīņu turpināja partizānu vienībās, piemēram mežabrāļi. Revolūcijas apspiešanai Latvijā tika ievestas soda ekspedīcijas. Mūsu dzimtajā pilsētā, Talsos, šo soda ekspedīciju rezultātā tika nošauti daudzi nevainīgi cilvēki. Šiem cilvēkiem tiesu nesprieda tos nošāva un paskaidrojumā ierakstīja – “Nošauts bēgot”. Par piemiņu šiem upuriem Talsos ir Soda priede.