Eseja
Balle Versaļas pilī.
Versaļas pils galvenā korpusa būvniecība sākās 1668.gadā. Pils atradās Versaļas ciematā, to apjoza krāšņas puķu dobes, dārzi, terases, dīķi ar strūklakām. Pils celtniecību ierosināja Luijs XIV, Francijas un Navarras karalis.
Versaļas pils pasaulē plašāk pazīstama kā Saules karaļa pils. Saules karalis bija Luijs XIV un šai pilij bija jābūt tādai, kuras “izmēri, plānojums un skaistums saglabātos gadsimtiem ilgi kā paša varenākā Eiropas karaļa pašcieņas apliecinājums”.
Šis karalis ieviesa daudz jauna visai cilvēcei un sabiedrībai. Viņš parādīja, cik cilvēks ir izsmalcināts un mērķtiecīgs. Arī svinības šajā pilī bija ļoti grandiozas. Tajās valdīja atposfēra, kādu tā laika sabiedrība nebija piedzīvojusi. Luijs XIV bija absolūts modes noteicējs, viņš noteica ne tikai galma tērpšanās nosacījumus, bet arī galma uzvedību, gaitu un arī galda kultūru (pirmo reizi plaši tika pielietoti tādi galda piederumi kā nazis un dakšiņa).Versaļas balles svinībās varēja viesoties tikai tādi cilvēki, kuri bija apguvuši visas šīs manieres un uzvedības normas. Uz galdiem bija pasniegti izsmalcināti ēdieni un dzērieni, kurus malkoja cilvēki krāšņos tērpos un interesanti veidotās frizūrās.Visnotaļ, ierodotos uz tādām svinībām, tu jūties kā citā pasaulē.
Versaļas pils pēc trīs gadu restaurācijas atkal tūristiem piedāvā krāšņo. Spoguļu zāli. Tā tika ierīkota no 1678 līdz 1684 gadam un restaurācija izmaksāja 12 miljonus eiro. Versaļas pils nav iedomājama bez sava parka – savdabīgas “mākslas galerijas”pie kura izveides strādā A .Lenotrs. Mūsdienās šajās telpās atrodas muzejs. Par godu šai restaurācijai tika sarīkota balle Luija XIV laika stilā. Svinības sākās ar pastaigu pa krāsņajiem dārziem, kas turpinājās ar galerijas apskati un izsmalcinātās maltītes baudīšanau. Versaļas pils bija arī ļoti ievērojama ar savām krāšņajām grīdām, uz kurām visa vakara gaitā tika novadītas ietekmīgākas baroka laika dejas(Galiarda, Pavana Ferrarese,Galliarda Ferrarese,Branle le Pinagay,Branle les Lavandieres, Branle de la Haye).Svinību gaitā varēja novērot interesantus tērpus un frizūras, ar kurām katrs varēja izcelties.
Versaļas pils ļoti piesaistīja arī ar savu ārējo izskatu, kas mudināja arī katru ielūkoties tajā dziļāk. Pirmie, kas mudina ielūkties šie dižā mākslas darba iekšienē ir pils vārti. Vairāk nekā trīs gadsimtus pēc to nopostīšanas Lielās franču revolūcijas laikā , tie tika atjaunoti.Arhitekta Žila Arduēna Mansāra projektēto baroka stila vārtu atjaunošana ilga divus gadus. Vārtu komplekss ir 80 metru garš, un konstrukciju rotā vairāk nekā 100 000 zelta lapu. Pils vārti, kas atkal veido ieeju Versaļas “cour d’honnor”,“ir būtisks Versaļas vēsturiskās identitātes elements,” sacīja pils kompleksa prezidents Žans Žaks Elagons. Kopumā var secināt, ka šī pils ir jāredz katram un ir jāpabūt uz īstām baroka laika svinībām, jo mūsdienās neko tādu nevaram pieredzēt.
Ļoti iepriecina tas , ka arī šodien nav zudusi ši mākslasdarba vērtība un Versaļas pils tiek atjaunota, kaut arī tas prasa ļoti lielus materiālus zaudējumus. Versaļā tiek veidots arī jauns apmeklētāju centrs, lai uzlabotu tūristu ciemošanās kvalitāti greznajā pilī un tās majestātiskajos dārzos. Secināt var tikai vienu, ka Versaļas pils ir to vērta , lai to redzētu, un ieejot tajā, iejustos Luija XIV ādā, kurš bija ļoti apbrīvojums un ietekmīgs cilvēks. Vēsturē šis absolūtais diktators ir iegājis ar savu teicienu „Valsts, tas esmu es”.Arī mums vajadzētu dzīvot ar tāadu stereotipu, jo m;es esam valsts, tieši mēs veidojam tās bagātību un nākotni.
