Evolūcija: atbildes uz zinātnes neskaidrajiem jautājumiem

Zinātnei ir vēl daudz nenoskaidrotu jautājumu, un viens no tiem ir par dzīvības izcelšanos. Šobrīd daudzi, kas interesējās par to, meklē atbildi ārpus Zemes. - Varbūt pienāks laiks, kad uzskatīsim, ka dzīvība uz Zemes ir tikai viena no dzīvības formām mūsu galaktikā. Un Zeme vairs nebūs visu bioloģijas formu mēraukla, – spriež Kristofers Makkejs (Dr. Christopher McKay, NASA Ames Research Center).

Daudziem ir grūti piekrist šim uzskatam, jo vēl pavisam nesen dzīvības meklēšanu kosmosā uzskatīja par ķecerību. Vissarežģītākais ir tas, ka trūkst datu, kas apstiprinātu idejas un teorijas. Tās ātri nāk modē un tikpat ātri aiziet. Arī teorijas par to, ka dzīvība nākusi no kosmosa, ko kādreiz uzskatīja par zinātnisko fantastiku.

- Agrāk domāja, ka pirmie dzīvības procesi sākušies pirms diviem miljardiem gadu, ka dzīvības sākums ir okeānos, kas savā nodabā viļņojās divus miljardus gadu, līdz parādījās pirmais mikroorganisms. Bet pēc nesen atrastajām fosīlijām priekšstats par lēni burbuļojošo dzīvības buljonu mainījās. Zinātnieki uzskata, ka dzīvība radusies pirms četriem miljardiem gadu. Senie dzīvības ciltsraksti liecina, ka tās attīstībai ir bijis pārāk maz laika un uz Zemes tolaik bija pārāk sūri apstākļi.

Pirms četriem miljardiem gadu Zemi bombardēja asteroīdi un komētas. Kosmisko ķermeņu kustības intensitāte tolaik bija miljons reižu lielāka. Skaidrs, ka dzīvība radās nevis siltumnīcas apstākļos, bet gan spēcīgu sadursmju laikā. Ar grūtībām var iedomāties, ka dzīvība varētu rasties tad, kad globālo sadursmju dēļ sāka iztvaikot okeāni, – uzskata Kristofers Makkejs.

Lai saprastu, kādas kataklizmas satricināja Zemi pagātnē, zinātnieks Kristofers Čaiba (Dr. Christopher Chyba, Lunar & Planetary Lab. U. of Arizona) pēta notikumu atbalsis mūsdienu kosmosā.

1994. gadā Šūmeikera - Levi komētas (Shoemaker-Levy 9) šķemba ietriecās Jupiterā – Saules sistēmas lielākajā planētā. Tas bija tāds sprādziens (apmēram 100 miljonu megatonnu), ka atombumbas eksplozija salīdzinoši tāds sīkums vien ir. Krāteri uz Zemes liecina par analoģiskām sadursmēm. Ja uzmanīgi paskatāmies uz Mēnesi naksnīgajās debesīs, arī tur varam redzēt daudz krāteru. Aiz tiem stāv notikumu cikls, kas pabeidza planētas formēšanos.

- Pēc visa spriežot, dzīvībai vajadzēja parādīties bombardēšanas kulminācijā. Lūk, tāpēc daudziem radās doma, ka dzīvība nav sākusies no pirmatnējā buljona, bet gan kā citādi parādījusies uz Zemes. Tā dzima kā Atēna no Zeva galvas - jau gatava, - stāsta Kristofers Makkejs.

Ja dzīvība ir nākusi no kosmosa, tad no kurienes īsti? Daži zinātnieki domā, ka no starpzvaigžņu putekļiem, citi...