Evolūcija un jaunas sugas

Mikroevolūcija ir process, kā rezultātā veidojas jaunas sugas, tā notiek salīdzinoši nelielā laika posmā. Tā ir saistīta ar sugu veidošanos un aptver populācijas un noslēdzas ar sugu veidošanos. Suga ir īpatņu kopa, kuri ir līdzīgi pēc morfoloģiskajā, fizioloģiskajām pazīmēm, kā arī pēc uzvedības un kariotipa, kopēja izcelšanās, apdzīvo noteiktu teritoriju.( endēmiskas sugas dzīvo ļoti ierobežotā teritorijā, kosmopolītiskas sugas plaši izplatītas, aizsargājamas, izmirušas, reliktas – ļoti retas senas sugas, recentas sugas – mūsdienās eksistējošas sugas). Mikroevolūcijas virzītājspēki: mutāciju rašanās un ģenētiskā rekombinācija (palīdz uzturēt populācijās augstu heterogenitāti un indivīdu daudzveidību), izolācija (viena populācija var tikt izšķirta vairākās jaunās populācijās), dabiskā izlase (evolūcijas procesa virzītājfaktors, nosaka adaptāciju rašanos un dzīvo būtņu organizācijas komplicēšanos. Notiek pēc fenotipiem), populāciju viļņi jeb īpatņu skaita svārstības laika gaitā(mainoties vides apstākļiem mainās noteiktu gēnu lietderīgums), cīņa par eksistenci (konkurence par barību, dzīvesvietu, dzimumpartneriem; dažādas formas: cīņa starp dažādām sugām, vienas sugas robežās, ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem). Makroevolūcija ir ļoti ilgstošs process, kā rezultātā veidojas lielas sistemātikas vienības ( ģintis, dzimtas, kārtas, klases, tipi). Evolūcijas pierādījumi: paleontoloģija zinātne, kas pēta pagājušo ģeoloģisko periodu fosilos organismus un dzīvās dabas attīstību; organismu kopējā izcelsme; salīdzinošā anatomija rudimentārie orgāni – orgāni kas organismu vēsturiskās attīstības gaitā ir zaudējuši savu nozīmi un pamazām izzūd, atavismi – tādu organismu īpašību un pazīmju parādīšanās atsevišķiem indivīdiem, kādas ir bijušas raksturīgas priekštečiem, homologi orgāni orgāni kas ir līdzīgi pēc uzbūves bet atšķiras pēc funkcijām, analogi orgāni orgāni kam ir funkcionāla līdzība, diverģence – radniecīgu organismu savstarpējo atšķirību palielināšanās dabiskās vai mākslīgās izlases ceļā un konverģence – org.

Progress evolūcijā – sugas īpatņu skaits palielinās, areāls palielinās, var veidoties jaunas sugas. Regress evolūcijā – sugas īpatņu skaits samazinās, areāls samazinās, sugas izmirst. Aromorfozes – morfoloģiski fizioloģiskais process (mugurkaulnieku asinsrite, ķermeņa sega, elpošana). Idiodaptāciajas – organizācijas līmenis nemainās, bet pielāgojas apstākļiem; deģenerācijas – morfoloģiski fizioloģiskais regress( vienkāršošanās).