Gatavošanās eksāmenam

Vilka māte bērniem uz to stingrāko aizliegusi tuvoties būdiņai un aizsteigusies gar upmali vien līdz kādam pakalniņam kur nolikusies uz kreiso ausi un aizmigusi.

Bet viens no vilcēniem aizsteidzies līdz būdiņai atpakaļ un iegājis iekšā. Āzis laipns vīrs būdams tūdaļ apkampis ienācēju ar saviem ragiem. Arī citi biedri atmodušies un steigušies viesi saņemt auns ar pieri glaudījis sānus zostēviņš izklapējis kažoku kaķis ar nagiem paijājis ģīmi gailis kliedzis nelabā balsī.

No rīta māte prasījusi vilcēnam kāpēc tāds izplūkāts un ar zilumiem. Vilcēns arī izstāstījis.

Tad māte teikusi Nekas dēliņ kāpēc tu gāji? Vai es neteicu lai neej?

3. Izraksti vārdus ar ortogrammām un paskaidro šo vārdu pareizrakstību!

2. Izceltajiem teikumiem uzzīmē uzbūves shēmas! Uzraksti uzbūves ziņā līdzīgus teikumus!

Ir 1971. gada rudens un man iedāvināta šī noslēpumaini senlaicīgā nepierakstītā grāmata. Līdz šim neesmu rakstījusi dienasgrāmatas es nezinu kā to dara. Bet mamma domā ka vajadzētu. Lai es ar sevi labāk tiktu galā.

Pū tas skan pārāk svinīgi. Tomēr savs šņūciens taisnības tur ir. Dalos jūtās tikai ar savu labāko draudzeni Almu. Viņa ir tumša atturīga un ļoti apvainojas.

2. Raksturo šīs dienasgrāmatas valodas stilu! Kā tas raksturo pašu autoru?

3. Izsaki savu viedokli par dienasgrāmatas rakstīšanu! Kāpēc, pēc tavām domām, cilvēki raksta dienasgrāmatas?

4. Meitenes, uzziniet no zēniem atbildi uz izcelto jautājumu un pastāstiet, ko zēni domā par dienasgrāmatu rakstīšanu!

Es dodos mājup. Eju pa Pārdaugavu un brīnos kā manu acu priekšā pazūd kāds iekopts skvērs kā dažas jaunas bezpersoniskas mājas vietā parādās nomelnējusi dēļu būdele . Gar pagalmiem atkal paceļas sen nojauktie žogi tukšākas un klusākas kļūst ielas. Es esmu pie Āgenskalna tirgus ir sešdesmito gadu sākums vasaras vidus. Tepat tepat jau es dzīvoju.

Pie tirgus ieejas galvu auzās iebāzis stāv ratos iejūgts zirdziņš zivju nodaļā var brīvi nopirkt sarkanos ikrus. Es izspraucos cauri garu garajai miltu rindai mirkli apstājos pie bulciņu stenda ar visgardāko un kārotāko kakao pasaulē.

Izeju cauri puķu tirdziņam tad pāri ielai, vēl daži soļi un es esmu mājās.

Tā ir visparastākā Pārdaugavas īres māja četri stāvi mūra sienas mazi lodziņi un dzeltena nolupusi fasāde. Pēc ielas trokšņa un spilgtās saules gaismas mani apņem tumsa un klusums. Mūsu trepēs vienmēr ir drēgns. Pat vistveicīgākajās vasaras dienās kad lielais sarkanais Āķītis versmo kā pārkaitēta krāsns kad tirgus laukums čurks t kā karsta panna šeit ienākošo sagaida vēsums. Ož pēc pagraba kaķiem, pēc pankūkām un ceptiem sīpoliem pēc visiem šiem mājas iedzīvotājiem.

Es kāpju augstāk lūk jau redzams koridora logs mūsu sētas milzīgās liepas aizēnots uz cementa grīdas un sienām virmo zaļi saules zaķīši.