Ģenētika: gēnu un iedzimtības teorija

Gēni kodē informāciju, kas nepieciešama proteīniem aminoskābju sintezēšanai, kas savukārt nosaka organisma uzbūvu un izskatu.

Gēns satur instrukcijas par to kā uzbūvēt noteiktu proteīnu, kā gēns ir kodējums priekš proteīna. Princips "viens gēns, viens proteīns" ir uzskatāms par vienkāršojumu piemēram, viens gēns var ražot vairākus produktus, atkarībā no tā kā tā ieraksts tiek regulēts. Gēnu kods priekš nukleīnu sekvencei ir mRNS, tRNS un rRNS, vajadzīgi proteīnu veidošanai.

Ģenētika nosaka daudz(bet ne visu) par organisma izskatu, ieskaitot cilvēkus, un iespējams arī to kā viņi uzvedas. Apkārtējās vides atšķirības un nejauši faktori arī to iespaido. Identiskajiem dvīņiem, kloniem, kas rodas no embrija agrās sadalīšanās, ir tas pats DNS, bet dažādas personības un pirkstu nospiedumi. Ģenētiski identiski augi aug aukstākos klimata apstākļos ir īsāki, mazāk sulīgi, taukaināki un izvairās no stīvuma.