Grafoloģija: rakstības analīze

Katrreiz, kad cilvēks ar rakstāmo pieskaras papīram, viņš rada uzskatāmu sevis atainojumu, un ar grafoloģijas palīdzību to iespējams iztulkot, nosaucot personības un rakstura īpašību terminos. Rokraksta fragments var tikt pētīts jebkurā laikā pēc uzrakstīšanas, iespējams arī vērot personības izmaiņu un izaugsmi laika gaitā, pētot kāda cilvēka rokraksta izmaiņas. Rakstītāja dzīves gaita, jebkuras izmaiņas viņa dzīvē atspoguļosies rokrakstā. Rokraksta izmaiņas var būt arī sekundāras, tās atkarīgas no rakstītāja pašsajūtas laime, nemiers, skumjas, optimisms ietekmē rokrakstu, bet parasti netiek novērotas izmaiņas rokraksta pamatstruktūrā.

Grafoloģiskā analīze ir sistemātiska rokraksta izpēte pēc konkrētiem kritērijiem. Veicot grafoloģisko analīzi, tiek vērtēti un arī mērīti dažādi rokraksta parametri. Lai veiktu grafoloģisko analīzi, ieteicams ievērot dažus norādījumus: tekstam jābūt rakstītam uz gluda papīra ar lodīšu vai tintes pildspalvu, nevis zīmuli vai flomāsteru; rakstītajam tekstam jābūt vismaz 10 rindiņu garam. Grafoloģiskajā analīzē vēlams izmantot lineālu un leņķmēru (transportieri), lai precīzi noteiktu rokraksta izmērus un slīpumu.[6.,15]

Grafoloģijas pielietojums ir plašs. Grafoloģiju iespējams izmantot pašizziņai, iepazīstot apkārtējos cilvēkus un sevi pašu. Diezgan nozīmīgu vietu ieņem grafoloģiskās analīzes izmantošana personāla atlasē. Šādā gadījumā personība tiek vērtēta atkarībā no prasībām, kādas tiek izvirzītas šim amatam, grafologam jāiepazīstas ar konkrēto profesiju, tās specifiku, darba pienākumiem, un analīzē jāiekļauj tikai tas, kas attiecas uz konkrētās personības atbilstību amatam, neaplūkojot kandidāta personiskās īpašības. Dažkārt personāla vadītāji vēlas saņemt tikai dažu konkrētu rakstura īpašību apskatu vai novērtējumu ballēs, tomēr būtu labi īsi raksturot arī pārējas īpašības, kas, iespējams, nav svarīgas konkrētajai profesijai, bet tik un tā ir nozīmīgas, piemēram, nervozitāte, absolūta nespēja iekļauties kolektīvā.

Ar grafoloģiskās analīzes rezultātiem iespējams noteikt partneru saderību un saskaņu laulībā. Šajā gadījumā jāveic katra partnera rokraksta izpēte, pievēršot īpašu uzmanību tādiem uzskatiem un rakstura īpašībām, kas varētu radīt šķēršļus un domstarpības ciešā ikdienas dzīves kontaktā. Daudz ir cilvēku, kas ar grafoloģiskās analīzes palīdzību mēģina noteikt sev piemērotāko karjeru. Šajā nozarē grafoloģija nespēj dot konkrētu slēdzienu, iespējama tikai ieteicamā virziena norādīšna.

Par grafoloģiskās analīzes ticamības pakāpi tiek uzskatīti 85 90 procenti.[2.,13]1.1.2 Ieskats grafoloģijas vēsturē.

Arī Tālajos Austrumos kopš seniem laikiem pastāv uzskats, ka rokraksts ataino rakstītāja personību. Austrumāzijas iedzīvotāji pēc spalvas atstātajām līnijām spriež par rakstītāja “sirds zīmoga nospiedumu”. Senās Ķīnas filozofi izšķīra noteiktus rakstīšanas stilus zināmiem kaligrāfiem un pēc tiem sprieda par viņu raksturu.

Romiešu imperators Nerons pāc kāda virsnieka rokraksta secinājis, ka šis cilvēks ir neuzticams. Tomēr līdz īsteniem grafoloģijas pirmsākumiem bija jāgaida vēl piecpadsmit gadu simteņi.

Par pilnvērtīgu zinātni var runāt, tikai sākot ar XIX gadsimtu. Līdz tam sakarības starp rokrakstu un raksturu bija pētījis filozofs un teologs Lafaters, rakstnieks un zinātnieks Johans Volfgangs Gēte, filozofs, dabaszinātnieks un teologs Gotfrīds Vilhelms Leibnics, kā arī ceļotājs un dabas pētnieks Aleksandrs fon Humbolts.