Eduards Veidenbaums: dzīve un literārā darbība

Eduards Veidenbaums, manuprāt, bija personība, kas baisos dzīves apstākļus un nevienlīdzību cilvēku vidū prata uzņemt ar ironiju un brīžiem pat ar nelielu smaidu, kas liek domāt, ka šāds stāvoklis viņam nemaz nav tik nepatīkams. Tomēr tajā pašā laikā viņš ar dziļu sāpi noraudzījās uz tautas smagnējo likteni ar neticību, ka jebkad mazināsies šis sociālais pagrimums, uz tā laika varu un buržuāzijas birokrātiskajiem principiem valsts sistēmā un dzīvē, cilvēku egoismu un mietpilsoniskumu. Viņš noteikti pēc dabas bija kritiķis, kurš kritizē visu pēc kārtas atkarībā no garastāvokļa, piemēram, reliģiju, tautas apspiedējus, visus naivos sapņotājus, kas ar savām žēlabām nomāc cīņas sparu un pat savu skolasbiedru uzvedību un attieksmi. Veidenbaums bija revolucionārs tāpēc, ka bija pirmais, kas tajā laikā uzdrošinājās dzejā pārliecinoši paust acīm redzamo realitāti un arī tāpēc, ka viņam piemita ļoti nozīmīga īpašība, lai cilvēks, redzot pasaules vājprātu, spētu ne tikai sēdēt rokas klēpī salicis, bet arī kaut ko pasākt – līdz kaulam izteikta taisnības izjūta.

Šķiet, ka Veidenbaums dzejo kā dienasgrāmatu rakstot, pēc manām domām to apstiprina fakts, ka vārsmas nebija paredzētas publicēšanai.