Internets musdienu sabiedrībā

Darba tēma visnotaļ svarīga internets mūsdienu sabiedrībā. Vēl nesen vārda internets nozīme visiem bija sveša un tas nemaz mums nelika aizrauties. Bet līdz ar jaunu gadsimtu un jaunām iespējam interneta priekšrocības sasniedza visu pasauli. Kas tad īsti ir internets? jautā vēl daudzi, tad, lūk, es centīšos to noskaidrot.

Mūsdienās ik, katrā vietā mēs dzirdam šo terminu internets, bet vai patiesi zinām šīs parādības nozīmi un iespējas!? Cenšoties īsi jūs iepazīstināt ar pašu internetu un tā priekšrocībām es jums izklāstīšu dažas interesantas lietiņas.

Piemēram : internets parādījās apmēram 90 gadu sākumā Amerikā! Sākumā tas deva diezgan maz labuma, bet tomēr tas bija kvalitatīvi. Interneta pieslēgšana maksāja ļoti dārgi un tā nebija pieejama visā pasaulē.

Ar laiku internets atklāja ne mazums iespēju, kuras tad arī tiek pielietotas mūsdienās : sazināšanās caur e pastu, jaunāko ziņu izklāsts, sms priekšrocības, norēķinu iespējas, iepirkšanās interneta veikalos, sazināšanās caur skype telefonu, iepazīšanās anketas, dažādu darba procesu pārskatāmības iegūšanai, uzņēmumu vides sakārtošanai, TV skatīšanās, radio klausīšanās, dziesmu ielāde in DC++, savas web lapas izveidei, strādāšanai ar MC WORD,....u.t.t.

Aģentūra ARPA tika izveidota tūlīt pēc pirmā padomju satelīta "Sputņiks" palaišanas orbītā 1957. gadā, ar mērķi izpētīt digitālās komunikācijas izmantošanas iespējas militārām vajadzībām. Kaut arī ARPA bija Amerikas Aizsardzības departamenta aģentūra, tomēr projekta ARPANET realizēšanā tika iesaistītas lielākās Amerikas universitātes. Un tā 1971. gadā ARPANET tīklu veidoja jau piecpadsmit punkti, 1972. gadā jau trīsdesmit septiņi, utt. 1973. gadā tika radīti pirmie savienojuma punkti pāri Atlantijai Anglijā un Norvēģijā.

ARPANET tīkls 1971.g sastāvēja jau no 15 savienojuma punktiem.

Starp tīklā saslēgtajiem datoriem bija iespējams pārraidīt informāciju datu formā. Bija pat iespējams kontrolēt un vadīt šos tīklā saslēgtos datorus no citiem saslēgumā esošajiem punktiem.

Taču jau otrajā tīkla darbības gadā atklājās kāds savāds fakts. "ARPANET lietotāji bija pārvērtuši datortīklu par tiešu, ātru, valsts subsidētu elektroniskā pasta kantori. ARPANET galveno datu pārraidi (trafiku) vairs neveidoja operācijas ar 'no attāluma vadāmiem' datoriem. Tā vietā bija ienākušas ziņas un personīga sarakste."

Zinātnieki izmantoja tīklu, lai sadarbotos projektu realizēšanā, apmainītos ar informāciju darba procesā. Cilvēki sāka veidot ARPANET tīklā savus personīgos 'kontus' (kas nozīmē daļēju pieeja datu serverim, kurā lietotājam ir izveidota personīga pieeja ar vārdu un paroli) un personīgās elektroniskā pasta adreses.

Ne tikai ar viens pret vienu sazināšanās iespēja, bet pats šis decentralizētais komunikāciju serviss kā tāds, padarīja cilvēkus entuziasma pārpilnus daudz vairāk nekā tīkla sākotnēja iespēja vadīt datorus no attāluma.

Bell Laboratories Lucent Technologies vizualizācijas pētnieku radītā karte, 2000.g. janvāris

xDSL Ar xDSL(Digital Subscriber Line) apzīmē vairākas tehnoloģijas, kurās izmantovienlaicīgu liela ātruma interneta un tālruņa pieslēgumu mājai vai birojam, izmantojot esošo abonenta tālruņa līniju.