Itālija: kultūra un tūrisms



Vezuvs no Pompeju pilsētas , kas tika iznīcināta izvirdumā.
ItĀlijas saimniecĪba.
ItĀlija – tūrisma zeme.
Centu.
Par Itāliju izvēlējos rakstīt tieši tāpēc, ka gribēju vairāk uzzināt par šo valsti, tās ģeogrāfisko stāvokli, klimatu un tradīcijām. Tieši tāpēc savā pētījumā es apskatīšu Itālijas ģeogrāfisko stāvokli, klimatu, vulkānismu, saimniecību. Īpaši interesanta šķiet pētījuma daļa par itāļu monētām un Itālijas atpūtas vietām.
Pētījumā izmantotā informācija ir iegūta no interneta avotiem.
Parlamentāra unitāra republika. Valsts galva prezidents, valdību vada premjerministrs. Likumdevējs parlaments: Senāts (315 loc.), Deputātu palāta (630 deputāti). Vienota nac. valsts izveidojās 1870.gadā. Pirmā pasaules kara laikā bija Antantes pusē, kas vairoja nacionālā noskaņojuma pieaugumu. To izmantoja fašistu partija Musolini vadībā, kas nāca pie varas 1922.gadā. Otrā pasaules kara laikā Itālija bija Vācijas sabiedrotais. Musolini režims tika gāzsts 1945.gadā. 1946.gada 2.jūnijā tika proklamēta republika.
Dzimstības koeficients 1.18 bērni uz vienu sievieti. Vidējais mūža ilgums vīriešiem ir 76.gadi, sievietēm 82.5gadi. 0.35% iedzīvotāju ir inficēti ar HIV/AIDS slimību. Rakstīt un lasīt prot 98% iedzīvotāju. Uz 100 vīriešiem ir 106 sievietes. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir 23.4 milj., no tiem lauksaimniecībā nodarbināti 5.5%, industrijā 32.6%, pakalpojumos 61.9%. Bezdarba līmenis 9.4% (2002.g.). Apdzīv. blīvums 196 cilv./km2, bet Ligūrijā, Lombardijā, Kampānijā vairāk nekā 300 cilv./km2. Pilsētās dzīvo 67% iedzīvotāju.
Roma Itālijas galvaspilsēta, vairāk nekā fascinējoša pilsēta, dzīvās vēstures enciklopēdija. Šeit ir slavenais Kolizejs, vislielākais Romāņu perioda drupas pasaulē un Panteons vislabāk saglabājušies šī vēstures perioda pieminekļi, un, protams, vismazākā valsts pasaulē Vatikāna.
Lielākā daļa ezeru atrodas pie Alpu kalnu pakājēm [6]. No tiem lielākais ir Garda (143m2/370km2), pēc tam ir Maggiore (83m2/215km2), un Komo (55m2/142m2). Lielākā upe Po, tek no Alpiem uz Itālijas rietumrobežu un šķērso Lombards līdzenumu ceļā uz Adriāna jūru.
Sicīlija (9,926m2/25,708km2) atrodas Vidusjūrā, tieši Itālijas pašā pakājē, iepretim pilsētai Messina. Sicīlijas ziemeļu krasts ir stāvs un klinšains, savukārt DR krasts ir lēzens un pakāpeniski ieiet jūrā. Kalns Etna ir vulkāns, kas sniedzas 3,274m augstumā. 100 km no Sicīlijas uz DR atrodas Pantelerija (45m2/117km2), savukārt dienvidos no tās atrodas Lampedusa un Linosa. Sardīnija (9,301m2/24,090km2), atrodas tikai nedaudz (apm. 200km) uz dienvidiem no Korsikas. Sardīnijas rietumos zeme ir kalnaina, akmeņaina un neauglīga.
Itālija ir pazīstama kā klasiska darbojošos un apklusušo vulkānu, kuri atrodas atšķirīgās attīstības un izdzišanas stadijās un kuri parāda dažādas vulkānisma izpausmes formas, zeme. No itāļu vulkāniem ceļas daudzi vulkāniskās darbības tipu nosaukumi vezuviskais, stromboliskais, vulkano izvirdumu tipi. Itālijas vulkāni iemieso sevī vienas no visbrīnišķīgākajām dabas ainām, kas pievelk ne tikai tūristu masas, bet arī ciešu pētnieku uzmanību. Jau no senatnes Vezuva un Etnas nogāzēs ir organizēti pastāvīgi zinātniskie novērošanas centri: Vezuva observatorija, dibināta 1847.g. 608m augstumā, vulkaniskais institūts Neapolē, Etnas observatorija u.c. 1960.g. Etnas pakājē Katānijas pilsētā tika izveidots starptautiskais vulkanoloģisko pētījumu orgāns.
- Microsoft Word 15 KB
- Latviešu
- 8 lapas (1999 vārdi)
- Universitāte
-