Īsas ziņas par valsti
Itālija – mūžam pievilcīga, klasiska, visā pasaulē neparasti populāra tūrisma valsts, pārsvarā kalnaina zeme, izņemot Po upes līdzenumu Emīlijas Romaņjas reģionā, un tā stiepjas no Alpiem līdz Vidusjūras centrālajai daļai. Tai pieder Sicīlija, Sardīnija, Toskānas arhipelāgs, Lipāru, Egadu, Poncas salas un daudz sīku salu. Šī valsts sastāv no 20 reģioniem: Abruci, Apūlijas, Bazilikatas, Emīlijas- Romanjas, Friuli- Venēcijas- Džūlijas, Kalabrijas, Kampānijas, Lacijas, Ligūrijas, Lombardijas, Markes, Molizes, Pjemontas, Sardīnijas, Sicīlijas, Toksānas, Trentīnas- Altoadidžes, Umbrijas, Valledaostas un Venetas, savukārt reģioni ir iedalīti provincēs. Itālijas pussalā atrodas vēl divas citas neatkarīgas valstis Vatikāna Pilsētvalsts Romā un Sanmarīno Republika. Itālijai ir divpalātu parlaments, ko veido augšpalātas Senāts (Senato della Repubblica) un Deputātu palāta (Camera dei Deputati). Vēlēšanas notiek ik pēc pieciem gadiem. Itālijas galvaspilsēta ir Roma. Valsts iekārta ir parlamentāra unitāra republika. Tagadējā konstitūcija pieņemta 1947. gada 1. janvārī. Valsts galva ir prezidents, ko uz 7 gadiem ievēl parlamenta abu palātu un reģionu pārstāvju kopējā sēdē, atklāti balsojot. Pašlaik tas ir Džordžio Napolitāno. Itālijas platība ir 301323 km². Tās iedzīvotāju skaits ir aptuveni 57 miljoni, bet blīvums – 197/km². Šīs valsts oficiālā valoda ir itāļu valoda (ir arī vācu, franču, sardu, ladīnu un friuliešu valoda), bet naudas vienība – eiro. 90% itāļu ir katoļi, bet pārējie 10% pieder pie citām ticībām.
Ģeogrāfiskais novietojums
Itālija atrodas Eiropas dienvidos Apenīnu pussalā. To apskalo Atlantijas okeāns (piecas jūras - rietumos Ligūrijas un Tirēnu jūra, austrumos Adrijas jūra, dienvidos Jonijas un Vidusjūra). Itālija Ziemeļos robežojas ar Šveici un Austriju, ziemeļrietumos ar Franciju, austrumos ar Slovēniju. Krasta līnija maz izrobota, lielākie līči: Dženovas, Venēcijas, Tarantas un Neapoles līcis.
Teritorijas ģeoloģiskā uzbūve
Ģeoloģiskās uzbūves ziņā Itālija ir jauna zeme. Lielu daļu teritorijas aizņem alpīnā krokojuma kalnu sistēmas – Alpi un Apenīni. Starp tiem irdenu neogēna, paleogēna un kvartāra iežu veidota ieplaka – Padānas līdzenums. Sardīnijā, Sicīlijas ZA un Kalabrijas pussalā atsedzas prekembrija granītu un gneisu masīvi. Lielas platības Apenīnu rietumos, Sicīlijas austrumos un Sardīnijā klāj izvirdumieži (liparīti, trahīti, bazalti). Izplatītas karsta formas (piltuves, akas, karru lauki, alas).
Reljefs un derīgie izrakteņi
4/5 teritorijas aizņem kalnāji. Ziemeļu daļā Alpi (uz robežas ar Franciju un Šveici – Monblāns 4807 m v.j.l., kas ir arī Eiropas augstākā virsotne). Uz dienvidiem no Alpiem atrodas Padānas līdzenums. Apenīnu pussalu ziemeļu – dienvidu virzienā šķerso vidēji augstu kalnu sistēma – Apenīni (Korno kalni 2914 m). Arī salās pārsvarā kalnains reljefs; vulkāni – Etna (tas atrodas Sicīlijas salā, ir pats lielākais darbojošais vulkāns Eiropā un tā augstums ir 3340 m v.j.l.) un Stromboli. Neapoles tuvumā atrodas Vezuvs. Teritorijas krasta līniju pārsvarā sedz līdzenumi (0 – 500 m v.j.l.), savukārt tās vidienē plešas Apenīnu kalni (1000 – 3000 m v.j.l.), kas sadalīti Ziemeļapenīnos, Vidusapenīnos un Dienvidapenīnos. Itālijas vidusdaļā un dienvidos bieži ir stipras zemestrīces.
Šīs valsts derīgie izrakteņi ir: svina un cinka rūda, boksīti, sērs, pirīts, dzīvsudraba rūda, būvmateriālu izejvielas (marmors, ģipšakmens, vulkāniskais tufs, merģelis, granīts, gneiss), nedaudz akmeņogļu, brūnogļu, naftas un dabasgāzes. Ivērojami hidroenerģētiskie resursi. Minerālūdeņu un karstie avoti (galvenokārt Romas apkaimē un Venēcijas alpos).
Klimats
Pārsvarā subtropu klimats (Apenīnu pussalā un salās). Padānas līdzenumā – pārejas klimats (no subtropu uz mēreno klimatu). Vasaras karstas un sausas; Alpu nogāzēs vidējā temperatūra jūlijā ir 20-22º, Padānas līdzenumā – 22-24º, bet salās – 23-28º. Ziemā ļoti biežas laika maiņas; vidējā temperatūra janvārī Alpu nogāzēs ir 0º, Apenīnu pussalā – 1-2º. Ļoti siltas ziemas ir Ligūrijas piekrastē – Itālijas Rivjērā. Nokrišņi samazinās ziemeļu- dienvidu un rietumu- austrumu virzienā. Kalnu rietumu nogāzē nokrišņu daudzums ir 2500-3000 mm gadā, austrumu nogāzē - >1000 mm, iekšējos rajonos - 600-800 mm; Gargānas pussalā, Tarantas līča piekrastē un Sicīlijas dienvidos < 500 mm gadā.
Iekšējie ūdeņi
Ziemeļu daļā ir blīvs upju tīkls, kur tek Itālijas lielākā upe Po (kuģojama) ar pietekām Adu, Oljo, Tanāru. Citas Padānas līdzenuma lielākās upes: Adidže, Brenta, Pjave, Taljamenta un Reno; Apenīu pussalā – Arno, Tibra un Liri. Itālijā ir arī daudz ezeru: Alpu rietumu priekškalnēs un tekton. ieplakās Lagomadžore, Gardas, Komo un Izeo ezers; tie ir kuģojami, un to krastos ir daudz kūrortu. Itālijas vidusdaļā atrodas tekton. un vulkāniskās izcelsmes ezeri: Trazimēns, Bolsēnas un Bračūnas ezers.
Dabas zonas
Alpos līdz 800 m v.j.l. plešas platlapju meži (kastaņas, ozoli, kļavas, oši), 800-1800 m v.j.l. – dižskābaržu un skujkoku meži (egles un baltegles), augstāk – krūmāji, subalpīnās un alpīnās pļavas. Apenīnu pussalā un salās līdz 500-600 m v.j.l. – subtropu mūžzaļie augi (akmens un korķa ozoli, pīnijas, Halebas priedes, makija, gariga), virs 1000 m – meži.
Līdzenumos un kalnu nogāžu zemieņu daļā zemi sedz meža brūnās un kalnu brūnās velēnas karbonātu augsnes. Upju ielejās – aluviālās augsnes, kalnu nogāžu augstieņu daļā – kalnu meža brūnās, podzolētās un kalnu pļavas augsnes.
Fauna saglabājusies galvenokārt kalnu rajonos. Ir sastopamas kalnu kazas, akmens un meža caunas, meža kaķi, zaķi, vāveres; brūnie lāči ir tikai Abrucu nacionālajā parkā; Itālijā ir aptuveni 400 putnu sugu, savukārt jūrās ir daudz zivju (tunzivis, makreles, sardīnes un plekstes.
Iedzīvotāji
Itālijā ir ap 57 miljoniem iedzīvotāju, no tiem lielākā daļa pieder dienvidu Eiropeīdajai rasei, nedaudzi- viduseiropas Eiropeīdajai rasei. Aptuveni 98% Itālijas iedzīvotāju ir itāļi; ziemeļu daļā dzīvo retoromāņi (galvenokārt friuli; >500 tūkst.), dienvidtirolieši (austrieši; ap 300 tūkst.), franči, slovēņi un horvāti, dienvidos – grieķi, Sardīnijā – kataloņi, albāņi (arī Sicīlijā; >100 tūkst.). Apdzīvojuma blīvums aptuveni 190 cilv./km²; visblīvāk apdzīvotās vietas – Ligūrija, Lombardija, Kampānija (>300 cilv./km², visretāk – kalnu rajoni un Sardīnija (< 60 cilv./km²); Itālijas dienvidos dzīvo 1/3 iedzīvotāju. Visvairāk cilvēku dzīvo pilsētās.
Valsts saimniecība
Itālija ir ekonomiski augsti attīstīta valsts. Tai raksturīgs augsts valstsmonopolistiskais kaitālistiskais attistības līmenis. Pēc 2. pasules kara strauji attīstījās ekonomika; palielinājās kapitāla koncentrācija un centralizācija. Svarīgākās rūpniecības nozares kontrolē privātie monopoli („Edison”, FIAT, „Montecatini”, „Pirelli”, „Snia- Viscoza”, „Oliveti”) un valsts monopoli (IRI, ENI, „Finsider” u.c.). Monopolu starptautiskajiem sakariem ir divpusējs raksturs – ātri aug kapitāla eksports (galvenokārt uz Latīņameriku, Spāniju, Indiju) un pieaug arī ārzemju kapitāla imports. Lielākais ārzemju kapitālieguldījums ir mašīnbūvē, naftas ieguves un pārstrādes, ķīmijas rūpniecībā. Pieaug valsts sektora nozīme (galvenokārt elektroenerģētikā, melnajā metalurģijā, naftas un gāzes rūpniecībā). Itālijas rūpniecība ir stipri atkarīga no ievestajām izejvielām. Galvenā rūpniecības nozare ir mašīnbūve (auto, darbgaldu, elektronisko rūpnīcu un traktorbūve); attīstīta metalurģija, elektroenerģētika, ķīmiskā, naftas ķīmiskā rūpniecība.
Dažādi fakti par Itāliju
Senā vēsture un kultūra ir atstājusi Itālijai bagātīgu mākslas un arhitektūras mantojumu. Lai gan Itālija mūsdienās ir viena no vadošajām industriālajām valstīm pasaulē, pastāv liela atšķirība starp industriāli attīstītajiem ziemeļiem un nabadzīgākajiem dienvidiem, kur pārsvarā nodarbojas ar lauksaimniecību. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc valstī bieži mēdz mainīties valdība.
Tūrisms
Itālijas pilsētēs var redzēt daudz pasaulē slavenu arhitektūras pieminekļu. Tūristi drūzmējas pie antīko celtņu drupām Romā un pilīm, un baznīcām Florencē, kur 14.gs. aizsākās lielā revolūcija mākslā, ko tagad pazīstam kā renesansi. Atpūtnieki apmeklē arī ezerus un slēpošanas kūrortus valsts ziemeļos. Tūrisms ir svarīga Itālijas ekonomikas nozare.
Opera
Trīs lielās itāļu kaislības ir ātras mašīnas, futbols un opera. Var teikt, ka opera radusies Itālijā. Daudzi Itālijas operdziedātāji, kā Lučāno Pavaroti, ir slaveni visā pasaulē. Itāļu opera savā ziņā ir unikāla, jo tā harmoniski iekļaujas ikdienas dzīvē un nav tikai bagātnieku izklaide, kā tas parasti ir citur.
Lauksaimniecība
Itālijas lauku apvidos galvenokārt var redzēt mazas zemnieku saimniecības, kurās parasti strādā viena ģimene savai iztikai. Auglīgajā ziemeļu līdzenumā ap Po upi sīkzemnieki maksimāli cenšas izmantot savu zemi, audzējot vienkopus daudz dažādu kultūru. Galvenokārt viņi audzē graudaugus, augļu kokus, vīnogulājus un dārzeņus, dienvidu apgabalos – arī olīvkokus. Itālija ir vadošā augļu, vīna un olīveļļas ražotājvalsts Eiropā.
Rūpniecība
Kādreiz Itālija bija tipiska agrāra valsts, taču tagad par tās galveno ražošanas nozari ir kļuvusi rūpniecība. Tā kā Itālijai nav daudz dabas resursu, tā izejvielas ieved un, izmantojot kvalificēto darbaspēku, izgatavo dažādas preces, piemēram, elektrotehniskos izstrādājumus. Itālija ir pasaules līdere rūpnieciskajā sadzīves dizainā.
Ģimenes ēdienreizes
Itāļiem ikdienas dzīve saistās ar ģimeni. Bieži kopā dzīvo liela, vairāku paaudžu ģimene. Ikviena maltīte ir kā mazi ģimenes svētki. Katrā Itālijas apgabalā ir savi raksturīgi ēdieni. Pavisam ir vairāk nekā 200 makaronu izstrādājumu, tos gatavo no neraudzētas kviešu mīklas un pasniedz ar dažādām mērcēm, sieru, taču Ziemeļitālijā slavenos itāļu makaronus reizēm ēdienkartē nomaina rīsi vai kukurūzas biezputra. Itāļi ēdienu pagatavošanā bieži izmanto olīveļu un svaigus dārzeņus. Populārs ēdiens ir makaroni ar tomātiem un Parmezanas siers (cieto, stipro Parmezanas sieru izgatavo no govs piena Ziemeļitālijā).
Saturs
Īsas ziņas par valsti...........................................................................2. lpp.
Ģeogrāfiskais novietojums..................................................................2. lpp.
Teritorijas ģeoloģiskā uzbūve.............................................................3. lpp.
Reljefs un derīgie izrakteņi................................................................3. lpp.
Klimats...............................................................................................4. lpp.
Iekšējie ūdeņi......................................................................................4. lpp.
Dabas zonas.......................................................................................4. lpp.
Iedzīvotāji..........................................................................................5. lpp.
Valsts saimniecība..............................................................................5. lpp.
Dažādi fakti par Itāliju.....................................................................6. lpp.
