I Ziedonis epifānijas

„Neiesi jau visiem garāmgājējiem grūst kanniņu rokā.” „Ja kāds kaut ar vienu aci paskatītos tagad uz tevi un redzētu, cik ļoti tu gribi dzert! Tas ir tas lielais brīdis, cilvēciskais cieņas un humānisma pārbaudes brīdis...”

„Tu ej gar viļņa malu, tu skrien vilnim tuvāk” „Vēroju robežu”

„Mēs aizbraucam 11.48” Šī pilsēta prasa tikai piedalīties, tikai piedrumstaloties, tikai pie piesmidzināties. Papildināties. Paputekļoties. Padrumstaloties, pamigloties, pasmidzināties”

Cilvēki steidzas ar Jaungada eglītēm.” „Skumjas ir brīvas, un tām ir putnu brīvi spārni”

Skumjas ir dvēseles mākslas stunda.” „Dusmās cilvēks ir sasaistīts”

ej taisni „Smiltis dziedošās, stiegošās, smiltis tuksnesī degošās” „Līnija ir neuzvarama.Tā nav ūdens, un smilts to neizdzer. Tā nav uguns, un smilts to neizdzēš.