J A Komenska ietekme mūsdienās

Sarakstījis ļoti vērtīgu grāmatu „Lielā didaktika”, tās mērķis – izstrādāt un ieviest audzināšanas praksē universiālu mākslu, kā visus mācīt visam. Didaktikas galveno jēgu, tās teorētisko un praktisko nozīmīgumu pedagogs redzēja tādas metodes (pamatprincipa) atklāšanā, kura ļautu skolotājam mazāk mācīt, bet skolēniem dotu iespēju vairāk mācīties. J. A. Komenskis vecākiem, skolotājiem, audzinātājiem norādīja īsāko un drošāko ceļu, kā saniegt iespējamo pilnību visu bērnu dabisko dotumu un spēju pilnīgai izpausmei un attīstībai.

Komenskis uzskatīja , ka izglītības un kultūras kopšanas darbs ir katras civilizētas valsts svarīgākais pienākums. Vajag radīt nosacījumus, lai katrā valstī būtu mazāk tumsonības, sajukumu un iekšēju ķildu, bet vairāk gara gaismas, skaistuma, kārtības, miera un saticības.

Šī darba mērķis ir sniegt nelielu ieskatu par J. A. Komenska uzskatiem, dzīvi un viņa pedagoģisko darbību. Atklāt cik daudz un nozīmīgu atziņu spēj sniegt cilvēks, kuras joprojām ir ļoti svarīgas arī mūsdienās.

Neliels ieskats J. A. Komenska dzīvē un viņa darbi.

Jans Amoss Komenskis dzimis 1592. gada 28. martā Dienvidmorāvijā dzirnavnieku ģimenē. Viņa vecāki piedarēja pie „čehu brāļu” draudzes. Reliģiskās protestantu sektas locekļi, pārmantojot antifeodālajā husītu kustībā smeltās tautas neatkarības cīņas tradīcijas, izveidoja sabiedriskās audzināšanas sistēmu, atvēra brāļu draudžu skolas, lielu uzmanību pievērsa bērnu audzināšanai un mācībām dzimtajā valodā. Zēns jau mājās iemācījās lasīt un rakstīt, viņā nostiprinājās cieņa pret grāmatām un savas tautas kultūras vērtībām. Viņa mācības sākās vietējā draudzes skolā. Kopš 12 gadu vecuma, kad zēns zaudēja savus vecākus, turpmākās mācības noritēja ar lieliem pārtraukumiem. Tikai ar brāļu draudzes gādību viņš uzsāka mācības latīņu skolā Pršerovā, kur pamatīgi apguva latīņu valodu, vienlaikus iepazīdams mācību organizācijas un metožu nepilnības. Tālākajā J. A. Komenska izaugsmes ceļā bija studijas Herbornas un Heidelbergas universitātēs Vācijā un ceļojumi pa Ziemeļeiropu, kur viņš iepazina nozīmīgākos zinātnes centrus. Jau studiju gados viņš uzskatīja, ka zinātne nav jāietver tikai zinātniekiem domātajās grāmatās vien, bet arī jāatklāj vienkāršajiem cilvēkiem. 22 gadu vecumā kļuva par latīņu skolas vadītāju. Viņš centās rast jaunus risinājumus skolu darbā. Protestēja pret sholastikas skolām. Jau radošās darbības sākumā pedagogs formulēja savu darbības principu – mācības balstīt reālajā īstenībā.

Komenskis veica nopietnus teorētiskus pētījumus, izstrādāja savas pedagoģiskās koncepcijas pamatus. 1627. gadā viņš sāka rakstīt „Lielo didaktiku” čehu valodā, bet pabeidza to 1632. gadā.

Komenskis sarakstīja mācību grāmatas. Izstrādāja valodas mācīšanās metodiku, liekot pamatā trīs svarīgākos nosacījumus: paralēla priekšmetu un vārdu apguve, stingras secības un pakāpenības ievērošana mācībās, pāreja no vieglākā uz grūtāko. Izstrādāja jaunu modeli skolas darbības organizēšanai, kurš modificētā veidā saglabājis pasaules praksē līdz pat mūsu dienām.

Komenskis 1631. gadā sarakstīja grāmatu „ Atvērtās durvis uz valodām un visām zinātnēm”, kurā latīņu valodas mācība bija cieši saistīta ar apkārtējās pasaules izzināšanu. Šo grāmatu pārtulkoja 16 valodās.