J F Šillera lugas "Vilhelms Tells" analīze

1. Lugas tēma ir šveiciešu sacelšanās pret svešiem verdzinātājiem. Šveiciešu tauta ilgojas pēc brīvības. Ir pietiekami ilgi klusu ciests, tikai kopīgā rīcībā viņi atgūs brīvību. Problēma ir, vai tautai ir tiesības sacelties ar ieročiem rokās pret apspiedēju varu.

3. Darbojas spēcīgi raksturi, lielu mērķu dēļ cīnās spēcīgu jūtu apveltīti varoņi. Drāma veidota pēc klasiskās sižeta kompozīcijas. Ekspozīcijā rakstnieks ieved darbības vidē, apstākļos, iepazīstina ar galvenajām personām, nodarbošanos, rāda konflikta rašanās cēloņus. Sarežģījumā aizsākas konflikts, ir jāglābj zemnieks Baumgartens. Nemiera noskaņu pastiprina uznākušā vētra: ezers trako, zvejniekam nav drosmes pārcelt bēgošo Baumgartenu pāri ezeram. To izdara Tells. Tālāk tautu uzkurina kārts galā pakārtā cepure, kurš iet garām, tam ir jāklanās, jāparāda gods. Darbības tālākajā norisē notiek iekšējie pārdzīvojumi, it īpaši Tella tēlā. Seko kulminācija ābola nošaušanas skatā. Tells saka: „Vai man būs uz sava bērna mīļo galvu mērķēt ar savu stopu? – Labāk grib mirt!” Par to, ka Tells nav bijis pietiekami pazemīgs – nav paklanījies zemes soģa cepurei, viņam draud nāve vai arī soģa Geslera izdomātais sods, ābola nošaušana no sava dēla galvas. Kulmināciju sasniedz arī visas apspiestās un pazemotās tautas cīņa. Tā ir pamazām briedusi, tāpat kā ir augusi tautas pašcieņa un kopības izjūtas. Tells arī nonāk pie šīs atziņas, ka viņam ir jāiet kopā ar visiem un ar spēku. Seko atslābums un vēl viens kulminācijas punkts, kad Tells nošauj zemessoģi. Drāmas beigu daļā tiek sniegta atbilde uz izvirzīto problēmu: „Mēs par savu zemi stāvam, par savām sievām stāvam, saviem bērniem!” Tas ir atrisinājums, ka zemessoģis ir nogalināts, bet tikai pagaidām, jo mēs nezinām, kas notiks tālāk.