Japāna: ģeogrāfija, iedzīvotāji un kultūra

Pārvietošanos starp salām ērtāku padara starp tām izbūvētie tilti un tuneļi. Seto Ohasi tilts savieno vairākas nelielas salas. Akasi kaikjo tilts, kas savieno Honsju un sikoku salas, tika atklāts 1998.gadā. Tas ir pasaulē garākais iekārtais tilts, tā kopgarums ir 1990 metru.

3776 metrus augstā Fudzijama Honsju salā ir augstākā virsotne Japānā. Sintoisma, kas ir viena no galvenajām reliģijām Japānā, sekotājiem Fudzijama ir svētceļnieku veic ilgo kāpienu, lai apmeklētu sintoistu svētvietu kalna virsotnē. Daudzi japāņi Fudzi kalnu uzskata par savas valsts simbolu un novieto tā attēlu vai zīmējumu redzamā vietā savās mājās.

1992. gadā Japānā dzīvoja 124 milj. cilvēku. Pirmajos pēc kara gados valstī bija liels dabiskais pieaugums. Pašreiz Japāna ir pirmā valsts Āzijā, kas pāraugusi no otrā iedzīvotāju tipa uz pirmo tipu. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir neliels – 4,2% (salīdzinoši Ķīnā – 14,3%, Indijā – 21%). Iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir ļoti viendabīgs (vairāk nekā 99% japāņi).

Īpašs ir arī japāņu raksts, kurā apvienoti no ķīniešu raksta aizgūti hieroglifi un japāņu zilbju raksts jeb kana. Japānā ir divas galvenās reliģijas: budisms (sāka izplatīties 6.gs.) un sintoisms.

Vidējais apdzīvojuma blīvums – 329 cilv./km. Japāna ir stipra urbanizēta valsts. Pilsētās dzīvo 77% iedzīvotāju.

Pirmais, kas pārsteidz Japānā, ir cilvēku augums. Japāni ir mazi. Vidējais japānis noteikti nepārsniedz 170 cm.

Japānu divas raksturīgākās īpašības – laipnība un pedantiska tīrība. Japānis nekad neatteiks eiropietim pat tad, ja itin neko nesaprot no tā, kas viņam tiek vaicāts.

Austrumnieki ir līdz vājprātam tīrīgi. Pirms katra ēdiena restorānā viesiem tiek pasniegts silts, mitrs auduma dvielis, kurā noslaucīt rokas un muti. Grīdas vienmēr līdz spožumam tīras. Tualetēs klozetpodu maliņas ir elektriski apsildāmas, lai nebūtu jāsēžas uz auksta. Poda malā ir speciāla pults, lai pēc tam nomazgātu un nožāvētu pēcpusi. Japānas augstākajā sabiedrība lietot tualetes papīru neklājas.

Japānas pilsētām ir daudz savdabīgu iezīmju. Vairums pilsētu veidojās viduslaikos ap feodāļu pilīm un klosteriem, gar pasta traktiem. Šīs pilsētas līdz mūsu dienām saglabājušas savu tradicionālo plānojumu.

Pēc Otrā pasaule kara lielās pilsētas sāka celt debesskrāpjus, kuros izvietojās bankas, lielo firmu pārvaldes. Tagad debesskrāpji tiek būvēti uz īpašiem spilveniem, kas ļauj tiem nesagrūt arī spēcīgās zemestrīcēs.

Tokija – viena no pasaules pārapdzīvotākajām pilsētām, kurā paceļas 50 60 stāvu debesskrāpji, kuriem ir arī vairāki stāvi pazemē. Tokija par Japānas galvas pilsētu kļuva 1869. gadā, kad galvaspilsētu no Kioto pārcēla uz Tokiju (līdz tam tās nosaukums bija Edo).

Japāņu raksturīga īpašība jebkurās lietišķās attiecībās – viņi nekad neiebilst, nestrīdas un neaizstāv savu viedokli pret kaut nedaudz "augstāk stāvošu" amatpersonu. Pacietīgi pieņem kritiku (arī nepelnītu) un to pārdzīvo tikai iekšēji. Varbūt tādēļ Japānā ir ļoti daudz pašnāvību.