Japānas vēsture

Japāna par organizētu valsti sāka veidoties 8. Gadsimta sākumā: 710. gadā Narā tika nodibināta pirmā patstāvīgā Japānas galvaspilsēta. Līdz tam pēc katra imperatora nāves nākošā valdnieka rezidence tika pārcelta uz citu vietu.

Jau pēc sešiem gadiem, 1951.gada septembrī, Japāna parakstīja Sanfrancisko miera līgumu ar 48 valstīm, bet nākošā gada aprīlī, šim līgumam stājoties spēkā, atkal kļuva neatkarīga, suverēna valsts.

1281 “dievs vējš “ izglābj Japānu no mongoļiem.

1853 ASV kara flote piespiež Japānu tirgoties ar Rietumiem.

1868 “Meidzi isin” jeb tautas revolūcija atjauno imperatora varu.

1937 1945 Japāna iebrūk Ķīnā,Dinvidaustrumāzījā;1941.gada decembrī bombardē Pilharboru, pēc tam karā iesaistās ASV.

1945 ASV nomet pirmās atombumbas uz Hirosimu un Nagasaki, japāņi kapitulē.1989 mirst imperators Hirohito.

1603.gadā Iejasu no Tokugavu dzimtas kļūst par sjogunu. Viņa dinastija valda Japānā līdz pat sjogunāna gāšanai 1868.gadā. Iejasu aizliedz kristīgo ticību, kuru ieviesa Sv. Francisks Zevjers. Tiek izraidīti ārzemnieki un sakari ar ārpasauli.

Eksportpreces: automobīļi, tērauds, elektroniskās preces, čuguns, audumi, kuģi, mašīnas un tehnoloģiskās iekārtas

Attiecības ar Ķīnas Tautas Republiku tika normalizētas 1972. Gadā abas valstis noslēdza “Līgumu par mieru un draudzību”. Ilgus gadus Japāna uzturēja daudzveidīgus kontaktus ar Taivanas Ķīnas Republiku, bet 1992. gada nogalē Japānas valdība paziņoja, ka tā pārtrauc diplomātiskās attiecības ar Taivanas Ķīnas Republiku, saglabājot līdz šim izveidotās cita veida sadarbības saiknes.

3) aktīva diplomātiskā darbība, kas vērsta uz mierīgas un stabilas starptautiskās situācijas izveidošanu.

Meži aizņem 67% (25 miljoni hektāru) Japānas teritorijas. Tas ir galvenais avots, no kura iegūst celtniecības materiālus un lielāko daļu koksnes, kas vajadzīga papīra ražošanai. Tomēr arvien Japāna arvien vairāk importē dažādus kokmateriālus. Ja 1965.gadā koksnes imports sastādīja 28,65% no valstij vajadzīgā apjoma, tad 1990.gadā šis rādītājs izaudzis līdz 73,6%. Tādējādi Japāna kļuvusi par lielāko iepircēju pasaules kokmateriālu tirgū, un koksnes importa apjoms atrodas otrajā vietā aiz jēlnaftas. Galvenie koksnes piegādātāji ir ASV, Malaizija, Indonēzija, Krievija, Kanāda un Filipīnas. Varbūt arī Latvija, kas pamatoti lepojas ar savu kokapstrādes rūpniecību, it sevišķi mēbelēm, varētu atrast noteiktu vietu Japānas tirgū.

Kādreiz plaukstoša rūpniecības nozare Japānā bija akmeņogļu ieguve. Bet tā sāka sabrukt jau sešdesmitajos gados. Tad samērā lēta importa nafta padarīja ogļu šahtu ekspluatāciju par nerentablu. 1960.gadā darbojās vairāk nekā 600 raktuvju, kura gada produkcija sasniedza 55 miljonus tonnu. Bet 1970.gadā visā Japānā darbojās vairs tikai 11 lielākās šahtas, un to gada kopprodukcija saruka līdz 16 miljoniem tonnu. Pēc šīs neveiksmes manāmi palielinājās bezdarbnieku skaits.

Daudz stabilāks stāvoklis vērojams Japānas automobīļu rūpniecībā. 1991.gadā tās 11 uzņēmumi saražoja 13,5 miljonus vieglo, autobusu un kravas automašīnu, t.i., vairāk nekā jebkurā citā valstī. Šī tautas saimniecības nozare Japānā ir ļoti robotizēta, tomēr tajā, dodot 10% no visas rūpniecības produkcijas, vēl aizvien strādā 1,27 miljoni cilvēku, t.i., 3% no Japānas strādājošiem iedzīvotājiem.