Japāna: ģeogrāfija, kultūra un sabiedrība

Japāna sastāv no 3′000 salām, no tām vislielākās Hokkaido, Honsju, Sikoku un Kjusju, kuras paši japāņi nesauc par salām, bet par kopējo zemi, kopējo teritoriju, jo uz tām balstās 98% visas valsts. Kopējā Japānas salu platība ir ap 378 tūkst. km². Hokkaido un Honsju sala savā starpā ir savienota ar pasaulē visgarāko transporta tuneli Seikan, kurš stiepjas zem Sangāras līča. Esot salu valstij, Japānai ir 28 tūkstoši km gara krasta līnija. Japānas krasti ir ļoti izroboti. Piemēram, vienā kvadrātkilometrā Japānas teritorijā krasta līnija ir divas reizes garāka nekā tas ir Anglijā.

Galvenā Japānas arhipelāgu īpašība kalni. Tie aizņem 71% no visas Japānas sauszemes. Lielākā daļa Japānas augstāko kalnu atrodas uz Honsju salas. Vispopulārākā Japānas kalnu grēda saucas par Japānas Alpiem un tie sastāv no trijām paralēlām kalnu grēdām. Pats populārākais Japānas kalns Fuji (Fuji san). Tā augstums sasniedz 3776m, kas to padara par pašu augstāko punktu Japānā. Ik gadu šajā kalnā uzkāpj vairāk kā pusmiljions cilvēku.

Lēš, ka Japānā ir ap 200 vulkāniem, no kuriem 60 ir “dzīvi” (aktīvi vai guļoši). Īpaši aktīvi vulkāni ir Asama, Mihorajama, Asosan un Sakurajima. Aktīvais vulkāns Asosan atrodas Kjusju salas vidusdaļā. Šis ugunskalns ir plaši pazīstams ne tikai pašā Japānā, bet arī ārpus tās. Pēc izvirduma skaita, Asosan starp pasaules vulkāniem aizņem vienu no pirmajām vietām (ir reģistrēti vairāk kā 70 izvirdumi), tā krāteris pasaulē viens no lielākajiem.

Japānas augstākais kalns Fuji arī skaitās vulkāns. Lai arī tas tagad ir neaktīvs, bet tas ir nosacīti ģeogrāfiski jauns vulkāns, tāpēc tā pamošanās ir ļoti ticama.