Johans Ernests Bīrons - No Kurzemes hercoga līdz Krievijas valdniekam

Ernsts Johans Bīrons( Kurzemes hercogs 1737 – 1769) dzimis 1690.gada 23.novembri Kaln¬ciema muižas īpašnieka Kārla fon Bīrena un Katrīnas Hedvigas dzim. fon der Rābas Tīlenas ģimenē kā otrais bērns. K. fon Bīrens pēc tēva nāves pārņēma mantoto Kalnciema muižu un izstājās no poļu armijas, būdams korneta dienesta pakāpē. Ernsta Johana biogrāfijas sākumi ir ļoti neskaidri. Hempeļa grāmata atspoguļo ne tik daudz faktus, cik baumas. Būtiskākais E.J.Bīrena jaunības fakts būtu studijas Kēnigsbergas universitātē, taču E. fon Firkss neatrada viņa uzvārdu universitātes matri¬kulās.

1716.gadā Kurzemē uz pastāvīgu dzīvi pēc Pētera I rīkojuma apmetās hercoga Fridriha Vilhelma atraitne, Pētera I brāļa¬meita Anna Joanovna. Ap 1718.gadu Ernsts Johans iestājies darbā hercogienes atraitnes kancelejā. Hrestomātisks kļuvis nostāsts par jaunā ierēdņa pirmo priekšāstādīšanos hercogienei, ko K. Vališevskis precizē ar 1718.gada 12.februāri. Hercogienes galma virsmeistars Pēteris Bestuževs Rjumins bijis slims un savā vietā aizsūtījis ar ziņo¬jumu EJ. Birenu: tā sākusies viņa labvēlība pie hercogienes. Kops 1722.gada Ernsts Johans bija sa¬derināts ar hercogienes Annas galma dāmu Benignu Gotlību fon Trotu Treidenu, Ķe veļu muižas īpašnieka Levina fon Trota Treidena 1703.gada 15.oktobrī dzimušo meitu. Laulības notika 1723.gada 25.febru¬ārī hercogienes Annas pilī Jelgavā. Bīronam naidīgais kņazs P. Dolgorukovs 1877.gadā izdeva grāmatu, kurā kulminēja to, ko apgalvoja jau laikabiedri: "Pēc Annas Joanovnas pieprasījuma Bī¬rons apprecējās, lai būtu iespēja dot vārdu hercogienes bērniem. Anna Joanovna izvē¬lējās viņam par sievu Benignu Gotlību, vienu no savām freilenēm. Viņa bija dumja, neglīta, ļoti vāju veselību un pilnīgi nespē¬jīga laulības dzīvei. Pēdējais apstāklis īpaši iedarbojās uz hercogienes izvēli".

1725.gadā E.J. Bīrons hercogienes uz¬devumā devās uz Maskavu apsveikt ķeizarieni Katrīnu I kronēšanas ceremo¬nijā. Katrīna I piešķīra Bīronam Annas Joanovnas kambarkunga amatu un 500 rubļus. 1727. gadā viņš kļuva par her¬cogienes galma virsmeistaru P.Bestuževa vietā. Maldīgi būtu 18.gs. 20.gadus iedomā¬ties kā E.J.Birona neierobežotas ietekmes laiku hercogienes atraitnes galmā. īpaši nestabils viņa stāvoklis kļuva 1726.gadā, kad 18.jūnijā Saksijas grāfs Morics tika ie¬vēlēts par Kurzemes hercogu. Jaunās poli¬tiskās situācijas sastāvdaļa bija hercogienes Annas piekrišana precībām ar Moricu. Šo plānu izjauca kņaza A. Menšikova intrigas, viņš pats gribēja iegūt Kurzemes troni. Tikai ar šo bridi sākās EJ. Bīrona patiesā ietekme uz Annu Joanovnu. Pēc Pētera II nāves 1730.gada janvāri Krievijā valdošā kliķe ar kņaziem Dolgorukoviem un Goļiciniem priekšgalā izvē¬lējās Annu Joanovnu kā šķietami neitrālāko un pasīvāko figūru Krievijas tronim, kuras aizsegā varētu saimniekot Augstākā slepe¬nā padome. Šis aprēķins izrādījās maldīgs, 1730.gada 25.februāri ķeizariene, izman¬tojot Preobraženskas pulka atbalstu, izda¬rīja apvērsumu un atbrīvojās no Augstākās slepenās padomes uzspiestajām "Jelgavas kondīcijām", kuru nolūks bija ierobežot patvaldības varu augstākās aristokrātijas interesēs. Vēsturnieks prof. J. Zutis raksta: