J Rainis "Pūt, vējiņi!"

Lugas konfliktu veido Ulda un Baibas attieksmes, kas aizsākas pirmajā cēlienā. Ulda ierašanās ienes pārmaiņas klusajā maltuvē un meiteņu dzīvē. Līdz tam viņas patērgāja, padziedāja, bet dzīve ritēja mierīgi. Ulda atbraukšana liek uzvirmot kaislībām un maina viņu likteņus. Uldis maltuvē pustumsā ierauga meiteni, kura aizsedz vaigu un vairās no viņa, un Uldis vēlas iegūt šo meiteni, noskūpstīt viņu. Līdz šim visas labprāt pašas sniegušās pretim viņa skūpstam. Pēkšņi viena bēg, un tieši tā viņu vilina. Uldis kopš pirmā brīža tiecas pēc Baibas. Uldis Baibā saskata savu laimi.

Otrajā cēlienā Uldis grib atrast un iegūt meiteni, kas no viņa bēgusi un vairījusies. Viņš ar Didzi piedalās plašās un krāšņās apsveicināšanās ceremonijā un lūdz Māti izrādīt savas meitas. Māte liek preciniekiem meitas vispirms atrast, parādās Zane, Anda, bet Uldis vēl ir nemierā. Vienas nav:

Baibas rīcība raisa asas jūtas arī Uldī, kad Baiba aizstāv Gatiņu, aizvainots viņa pašlepnums un viņš draud ar varu iegūt Baibu un aizvest līdzi. Baibu biedē puiša straujums, taču viņa trešajā cēlienā sāk ar Uldi sarunu.

Ceturtajā cēlienā Rainis rāda, ka Uldim un Baibai nebūs kopīga laime: Baiba savas bēdas iet sūdzēt eglei, kuras galotni nošķēlis zibens (tas ir kā simbols mīlestības beigām).