Kā radās dzīvība uz zemes?

Zinātnei ir vēl daudz nenoskaidrotu jautājumu, un viens no tiem ir par dzīvības izcelšanos. Šobrīd daudzi, kas interesējās par to, meklē atbildi ārpus Zemes.Varbūt pienāks laiks, kad uzskatīsim, ka dzīvība uz Zemes ir tikai viena no dzīvības formām mūsu galaktikā. Un Zeme vairs nebūs visu bioloģijas formu mēraukla. Tomēr jautājums par to, kura dzīvības rašanās hipotēze ir vispareizākā paliek neatrisināts. Tātad evolūcijas teorija – zinātme, kosmoss vai reliģija?

Sākotnēji ir bijusi vienkārša baktērija, kura dabīgās atlases veidā ir attīstījusies un radījusi visu sugu daudzveidību, ko mēs šodien pasaulē redzam. Skolas mācību grāmatās mēs varam lasīt paskaidrojumu, ka dzīvība radās no nedzīviem komponentiem, kuri ārējo apstākļu (temperatūras, ultravioleto staru, zibens) ietekmē nejauši savienojās izveidojot pirmo dzīvo būtni, kura sāka vairoties un attīstīties. Bet Amerikāņu zinātnieki secinājusi, ka visas sarežgītās dzīvības formas uz Zemes – augi, dzīvnieki un cilvēki- radušies, patecoties vienam vienīgam notikumam, kas risinājies 1,9 miljardiem gadu atpakaļ. Par šo notikumu kļuva gadījums , kad amēbai līdzīgs organisms aprija baktēriju, kurai piemita spēja ar saules gaismas palīdzību sadalīt ūdeni un atsvabināt skābekli. Baktērijas tā vieta, lai kļūtu paršā organisma laupījumu, iedzīvojās tajā un kļuva par visu augu vienīgo senci uz Zemes. Šī organisma pēcnācēji piepildīja atmosfēru ar skābekli, bez kura neparādītos dzīvnieki un cilvēks. Zinātnieki uzskata , ka augi nekļuva par citu organismu barības vielām, bet kalpoja tikai skābekļa radīšanai.

Ja dzīvība ir nākusi no kosmosa, tad nokurienes īsti? Daži zinātnieki domā, ka no starpzvaigžņu putekļiem, citi uzskata, ka no tvākās kaimiņplanētas Marsa. Pirms divdesmit gadiem stāsts par ceļojošajiem mikroboiem tiktu apsmiets, taču ne tagad. 1997. gadā mobīlā pētniecības stacija ROVER izpētīja Marsa grunti. Pētījumi liecināja, ka agrāk Marss esot bijis daudz siltāks. Pats interesantākais ir tas...