Kanta un Hēgela pedagoģiskie uzskati

18.gs. Apgaismības laikmetā visi cilvēki tiek pakļauti prāta apgaismībai. Cilvēki uzskatīja, ka izmantojot saprātu var atrisināt visas dzīves problēmas un iespējams visas cilvēces progress tikumiskās izaugsmes ziņā, kā arī saimnieciskajā attīstībā. Prāta apgaismošanas galvenais mērķis bija tikumiska izglītība.

• Audzināšana ievirza reālajā dzīvē, kurā tā ir ārkārtīgi nepieciešama,

• Audzināšanas nepieciešamība pamato prasību obligāti apmeklēt skolu,

Apgaismības idejas stipri ietekmēja 18.gs.beigu un 19.gs.1.p. kā filozofisko, tā arī pedagoģisko domu. Veidojās vesela filozofu plejāde, kas nopietni ietekmēja arī pedagoģisko domu.

Viņš pauda apgaismības idejas. Cilvēks viņam ir visaugstākā vērtība. Augstākais audzināšanas mērķis ir apzināta tikumība, bet pienākums svarīgākais princips dzīvē un arī motīvs darbībai. Prātam jāvalda pār tieksmēm. Kantam cilvēks ir kultūras radītājs un tās priekšmets. Nozīmīgu lomu viņš ierādīja cilvēka fiziskajai audzināšanai. Audzināšana sākas ar bērna dzimšanu, un tā jāsaskaņo ar bērna vecumu, bērns jāmāca darbam kā nopietnai darbībai. Kants aicināja skolu vadību nodot izglītotiem pedagogiem, nevis atstāt ierēdņu rokās.

Kā pamudinājumu audzināšanā viņš ieteica morālā rakstura pamācības, nepatikas radīšanu pret visu slikto, nevis materiālo balvu vai fizisko sodu.

Viņa izstrādātā izziņas dialektiskā metode nav zaudējusi savu nozīmi domāšanas attīstībā arī mūsdienās.