Kārļa Ulmaņa valdīšanas laiks Latvijā, vai „ Zelta laiki Latvijas iedzīvotājiem ”?

Šis jautājums ir duāls jautājums, bet mana pārliecība ir tikai viena, ka šis laiks bija vairāk Kārļa Ulmaņa valdīšanas laiks, nekā „Zelta laiki Latvijā ” , un balstoties uz saviem turpmāk minētajiem faktiem es jums mēģināšu pamatot savu pārliecību.

K.Ulmani neievēlēja par valsts prezidentu, viņš pats sevi iecēla šajā amatā. Sarežģītajā iekšpolitiskajā situācijā Ministru Prezidents Kārlis Ulmanis 1934. gada 15. maijā, pārtrauca Saeimas un politisko partiju darbību un faktiski pārņēma vienpersonisku varu valstī. Te gan jāatzīst, ka ne jau tikai Latvijas sabiedrības problēmās slēpās faktori, kādēļ tika uzupurēta Latvijas demokrātiskā valdība. Ne mazāk nozīmīgu lomu spēlēja paša K.Ulmaņa spilgtā rakstura īpatnības, kur bez daudzām izcilām un pozitīvām valstsvīra īpašībām slēpās arī neiecietība pret patstāvīgi domājošiem cilvēkiem un neremdināma varaskāre. Līdzīgi kā Hitlers Vācijā, pēc prezidenta Alberta Kvieša pilnvaru termiņa beigām 1936. gadā, K.Ulmanis nekonstitucionāli pārņēma gan valsts, gan valdības vadītāja pilnvaras.

1934. gadā pēc demokrātijas sagraušanas un valsts suverēnās varas atņemšanas tautai K. Ulmanis tūlīt samainīja 22. jūnija Varoņu piemiņas dienas pret draudzības ar PSRS atzīmēšanu 11. augustā. Vēl pēc 6 gadiem K. Ulmanis visu varu nodeva PSRS, tādejādi beidzot savu nodevēja gaitu un pazūdot no vēstures skatuves, aiz sevis atstādams asiņainu sliedi, likdams Latvijas pilsoņiem bez ierunām pakļauties komunistu režīmam.