Kaudzīte: „Kā soli spersi, tā dzīvi veiksi”

Cilvēks laiku laikos ir bijusi augstākā cilvēces attīstības pakāpe. Cilvēkam tiek dots noteikts laika posms jeb dzīve, kuru viņš cenšas piepildīt ar pozitīvām domām, darbiem, cenšas saprast savu sūtību. Cilvēka sūtība ir viens no retoriskajiem jautājumiem – kāpēc mēs katrs esam nākuši šajā pasaulē, kas mums ir jāizdara? Šie jautājumi cilvēkus rosinājuši domāt jau no seniem laikiem un vēl arvien atbildes tiek meklētas, bet tās var atrast katrs pats savā dvēselē un sirdī.

Cilvēces un cilvēka sūtība sākas ar mirkli, kad tas nāk pasaulē un tver pirmo elpas vilcienu. Savu ienākšanu cilvēku dzīvēs viņš parāda ar pirmo kliedzienu, kas vēsta par sajūsmu un satraukumu, apjukumu. Tieši tāpēc ikviena cilvēka pirmie dzīves mirkļi un soļi ir vissvarīgākie, lai varētu sākt veidoties veiksmīga nākotne.

Pazīstams un cienījams latviešu rakstnieks teicis viedus vārdus: „Kā soli spersi, tā dzīvi veiksi”.