Ķīmiskā rūpniecība Latvijā

Cements galvenās ražošanas izejvielas ir kaļķakmens un māls, kas satur silīcija (4) oksīdu. Šīs vielas rūpīgi sajauc un maisījumu , apdedzina cilindriskās krāsnīs.

Paaugstinātā temperatūrā starp mālu un kaļķakmeni noris sarežģītas ķīmiskas reakcijas.

Cementu izmanto būvniecībā ļoti plaši, jo tas kalpo kā spēcīga saistviela ķieģeļu, gāzbetonu un citu vielu salīmēšanai.

To var izmantot jeb kur, kur ir vajadzīga nostiprināšana.

sārmainība. Ja mitrs cements tiek piespiests pie ādas, piemēram, tupot tajā uz ceļiem vai ja cements iekrīt cimdā vai zābakā, ātri var attīstīties nopietns apdegums vai čūla. Bieži paiet vairāki mēneši, līdz tos izārstē, smagākos gadījumos nepieciešama ādas transplantācija vai pat bojātās ķermeņa daļas amputācija. No cementa šļakatām var rasties nopietni acu ķīmiskie apdegumi.

Cementa gādātās problēmas. Cements kā materiāls – sākotnēji romāņu cements, būvniecībā ienācis samērā nesen – 19.gs. 60.–70.gados. Militāru celtņu būvniecībai tas pieminēts 18.gs. beigu tāmēs un aprakstos, bet reāli šī perioda objektos pagaidām nav konstatēts. Mūsdienās ražo vairāk kā 30 veidu cementa markas. Kā populārākais būvniecībā izmantotais ir portlandcements. Cementa java, līdzīgi ka kaļķu java, pēc sacietēšanas pārvēršas par mākslīgo akmeni. Atšķirībā no kaļķa, cementa javas masa pēc sacietēšanas kļūst cietāka un blīvāka, līdzīga stiklam. Cementa galvenās sastāvdaļas ir kaļķakmens un māls proporcijās 3:1, ko apdedzina, atdzesē un samaļ. Ķīmiski tas ir materiāls, kas satur kalcija oksīdu un alumosilikātus ar dažādām piedevām.

Cementa java ir ideāls materiāls betona pagatavošanai. Mūrēšanā to vēsturiski lietoja kā piedevu pie kaļķu javas un lieto arī šodien, ko var arī nedarīt, ja ir kvalitatīvs kaļķis. Ja ēkas pamatos tiek lietots cements, tiem jābūt izolētiem. Cementam no būvfizikālā viedokļa ir slikta īpašība – tas uzsūc mitrumu un saglabā to. Līdz ar to neizturīgāki, poraināki materiāli, kuru mūrēšanā vai apdarē lietots cements, sairst.

Ja sienu apmet ar cementa javas apmetumu, konstrukcijai tiek samazinātas elpošanas iespējas un sienās uzkrājas mitrums. Pirmie eksperimenti ar cementa javas apmetumu fasāžu apdarei sākās līdz ar cementa parādīšanos. Nacionālajai operai cokola daļa apmesta ar tīru cementa javas apmetumu. Pēdējās rekonstrukcijas laikā varēja novērot šo eksperimentu augļus. Viss cementa javas apmetums bija atdalījies no ķieģeļu mūra, ķieģeļi mitri un daļēji sairuši. Mitrums nespēja izgarot cokola līmenī, līdz ar to tas kāpa augstāk pa mūri un meklēja poraināku virsmu, kur izgarot. Cementa java nesošās konstrukcijās un apmetumā ir bumba ar laika degli. Bieži vien daudzām celtnēm, it sevišķi laukos, redzami cokola labojumi ar cementa javu, jo kaļķu javas apmetums krītot nost. Bet parasti vaina neslēpjas apmetumā, bet darbībā vai bezdarbībā, kas saistīta ar kopšanu un uzturēšanu.