Klišejas krīzes situācijās

...protams, ka arī atbildīgajām instancēm tā mēdz gadīties, nav jau pirmā reize, neviens no mums jau nebija, kā mēdz teikt, pirmoreiz ar pīpi uz jumta, visiem ir šāda tāda pieredzīte krīzes situāciju risināšanā, nu vismaz ir vērots no malas, kā tās mēģina atrisināt citi, un nemaz nesmejieties, galu galā visi ir, nu jau gan laikam būtu jāsaka „bija”, lai gan to atkal nevarētu teikt par visiem, nu jūs mani galu galā sapratīsiet un viss jums kļūs skaidrs, jūs redzēsiet, nav jau arī vērts man te uzreiz jums atklāt visas sīkākās detaļas un, pats galvenais, atrisinājumu, jo tad jau nav tā interese klausīties un izzināt, nu, ziniet, uzdot āķīgus jautājumus un tā tālāk, lai kļūtu par situācijas pilnīgu izpratēju un pārzinātāju, saprotams, es zinu, ka tā, vairāk vai mazāk, ir jūsu darba specifika, taču atvainojiet jūs mani šoreiz par šo manu mazo spītību, bet tāds nu es esmu, nemīlu priekšlaicīgi plātīties ar to, ka pārzinu visas, tā teikt, situācijas odziņas, bet labi, jo ne jau par to mēs šeit runājam un ne jau tāpēc jūs esat ieradies, lai uzzinātu, kāds ir mans stāstīšanas stils, nu nekā īpaša jau arī tajā nav, ja gribat zināt manas domas. Taču, kas attiecas uz pašu notikumu, tad jā, tur nu jums būs simtprocentīga un pat vairāk taisnība, ja teiksiet, ka gadījums ir ļoti neparasts. Taču, ja es tagad piedomāju, tad, Jēziņ mīļo, cik tas viss sākumā likās triviāli! Standarta situācija un nekas vairāk, kur nu, pasarg dievs, mēs taču pat iedomāties, pat iesapņoties nevarējām, ka būs krīze un viss tas tracis. Nu jau gan, šķiet, mazliet aizsteidzos notikumiem pa priekšu, Dievs mans liecinieks, es nudien tā negribēju, taču šādās situācijās vārdi paši atrod ceļu un pamanās izsprukt tev no mutes, gan jau arī jums šī situācija nav sveša. Nu, kā jau es teicu, notikums sākotnēji likās pamatoti ikdienišķs. Nezinu, cik daudz jums zināms par mūsu valsts armijas iekšējo dzīvi, taču starp mums runājot, mums, kā jau tādai sava veida jaunattīstības valstij, ņemot vērā niecīgo teritoriju, labāk pat būtu teikt valstiņai, situācija armijā nav visai spoža, taču arī līdz nez kādu tur Āfrikas džungļu vai pat Krievijas posta ielejām mēs tomēr, uzdrošinos teikt, neesam nolaidušies.