Klonēšana posts vai ieguvums?
Vēl ar klonēšanas metodi varētu iegūt pārstādīšanai piemērotus audus un orgānus, kuriem ir identiska imūnsistēma. Līdz ar to organisms jaunos orgānus neatgrūdīs.
Tomēr vienlaikus rodas arī ētiska rakstura problēmas. Cilvēka klonēšana nav pieņemama un ir pretdabiska, to var sākt izmantot ļauniem nolūkiem.
No cilmes šūnām iegūstot audus un orgānus ar pilnīgi identisku ģenētisko kodu, atrisinātu pašreiz pastāvošo problēmu, ka organisms var atgrūst transplantētos orgānus imūnu konflikta dēļ. Šobrīd šīs problēmas atrisināšanai mediķi izmanto dažādus medikamentus, kam ir liels blakusefektu skaits, tomēr šie sarežģījumi pilnībā atkristu, ja sāktu izmantot klonētos orgānus un audus. Tos var pielietot, lai atjaunotu bojātas muguras smadzenes, transplantētu jaunu sirdi, aknas, nieres, glābtu cilvēkus, kas cietuši avārijās vai citās katastrofās. Šis klonēšanas aspekts ir pieņemams, jo, izmantojot šo metodi ārstēšanā, var glābt no nāves daudz cilvēku un ārstēt nopietnas slimības.
Vairāk apspriests un strīdīgāks ir jautājums par cilvēka klonēšanu. Tās pretinieki pamato savu nostāju ar vairākiem argumentiem. Piemēram, klonēšanas tehnoloģija nav pietiekami labi attīstīta un cilvēka klonēšana ir bīstama, jo pastāv iespēj, ka cilvēkam varētu rasties izkropļoti iekšējie orgāni.
