Klonēšana: nākotnes medicīna vai ētisks izaicinājums

Līdz ar tehnisko progresu un sasniegumiem gēnu inženierijā sabiedrībai radās pārdomu viela par ko aktīvi padiskutēt. Klonēšana ir viens no aktuālākajiem un nevienprātīgākajiem, strīdu objektiem zinātnē un cilvēku sabiedrībā.

Tēze: Klonēšana ir identisku pēcnācēju iegūšana, izmantojot veģetatīvo vairošanos vai vienas atsevišķas šūnas vai organisma identiskas kopijas ģenētiska izgatavošana.

Klonētie orgāni būs glābiņš cilvēkiem, kas nokļuva avārijās un citās katastrofās, cilvēkiem, kam ir sirds, nieru, aknu slimības. Ar klonēšanu iespējams spēs saglabāt izmirstošas sugas. Cilvēku klonēšana ir neētiska.

Klonētie orgāni būs glābiņš cilvēkiem, kas nokļuva avārijās un citās katastrofās, cilvēkiem, kam ir sirds, nieru, aknu slimības. Ārsti uzskata, ka slimību ārstēšanā jāizmanto cilmes šūnas, ko iegūs no embrijiem. Embrionālās cilmes šūnas spēj attīstīties par jebkurām organisma šūnām vai audiem. Izmantojot embrionālo metodi, embriji vēlāk tiek iznīcināti. Cilmes šūnas ir ģenētiskas kopijas donoršūnām. Tā kā šajās šūnās ir indivīda ģenētiskais materiāls, pēc pavairošanas tās varēs transplantēt, nebaidoties, ka organisms var atgrūsts. Tādā veidā varētu mēģenēs izaudzēt cilvēkam nepieciešamos orgānus. Mūsdienās pēc implantēšanas pelēm cilmešūnas, sāka audzēt muskuļaudus, kaulaudus un citus audus. Ja attīstīs šo metodi līdz pilnībai, glābs daudzu cilvēku dzīvības. Varēs...