Kopsavilkums kultūras vēsturē

Bizantijā izveidojās savdabīga un dīvaina etniskā un valodu mozaīka, jo to apdzīvoja dažādas tautas. Dažādu valsts reģionu iedzīvotāji visai krasi atšķīrās cits no cita. Lai gan bija jūtama grieķu un romiešu kultūru ietekme, Bizantijas ikdienas dzīvē saglabāja savas vietējās tradīcijas.

Sabiedrība bija sadalīta divās kārtās un vairākās sociālās apakšgrupās. Pie augstākās kārtas piederēja senatori, ierēdņi (pie ierēdņiem pieskaitīja arī garīdzniekus), provinču pārvaldītāji, kareivji. Pie vidējās un zemākās kārtas piederēja amatnieki, tirgotāji, maznozīmīgāki ierēdņi, brīvie zemnieki, atkarīgie zemnieki un vergi. Viņiem nebija politiskās varas, vienīgā saikne bija hipodroms, kur varēja uzzināt politiskos jaunumus, ar laiku gan varēja sākt paust viedokli. Bizantijas iedzīvotāji sevi sauca par romejiem, retāk grieķiem vai helēņiem. Vienojošie elementi bija grieķu valoda un kristietība.

1.1. Amatnieki. Parādījās brīvie amatnieki, kuriem piederēja pašiem savas darbnīcas. Īpaši nozīmīgs amatniecības veids bija dārgu zīda audumu izgatavošana. Liela daļa amatnieku apvienojās profesionālās korporācijās. Tām piederēja monopoltiesības uz amatu un dažādas privilēģijas.

1.3. Bizantijas galma dzīvē daudz ko noteica īpašie ceremoniāli. Galmā valdīja nemitīgas intrigas un cīņas par varu, un reti kurš imperators mira dabīgā nāvē. Imperatoru uzskatīja par Dieva vietnieku zemes virsū, viņam dziedāja slavas dziesmas un to pielūdza.

Bizantijas raibajā sabiedrībā netrūka izcilu mākslinieku un amatnieku, zinātnieku un domātāju, kas devuši paliekošu ieguldījumu vēsturē.

Bizantijā nebija vienas dominējošas tautas, kurai būtu pakļautas pārējās.

Kultūru, kas izveidojās Bizantijā, var uzskatīt par daudznacionālu, jo tajā kā vienā veselumā iekļāvās dažādu tautu ieguldījums.

2.1. Pilsētu plānojums. Pilsētas saglabāja antīko plānojumu perpendikulāri, šaha galdiņa veidā izkārtotos dzīvojamos kvartālus, pilsētas laukumus forumus, kas bija celti romiešu stilā un saistīti ar pilsētas galvenajām ielām. Tās savukārt greznoja daudzie portiki ar antīkajām statujām. Vēlāk, Justiniāna laikā, sāka izmantot centrisko sistēmu, kas kārtojāsap nocietināto akropoli. Taisnstūra pilsētas plānojumu nomainīja radiālā sistēma. Galvenais pilsētas laukums tādējādi zaudēja savu nozīmi. To pārveidoja par pilsētvalsts administratīvo centru, ap kuru kārtojās valsts administratīvās ēkas. Pilsētās cēla baznīcas un klosterus, bet galvenajā laukumā kristiešu templi. Arī daudzas ēkas, kas savulaik bizantiešu pilsētas padarīja līdzīgas antīkajām, zaudēja savu nozīmi, piemēram, teātri.