Rumānija: valsts vēsture un kultūras īpatnības

Etniski iedzīvotāji iedalās 90% rumāņu un 7% ungāru. Rumāņu valoda, kā daudzas citas valodas Dienvideiropā, ir cēlusies no latīņu valodas, lai arī Rumāniju no citām romāņu valodā runājošām tautām atdala valstis, kurās runā slāvu valodās.

Klimats: Kontinentāls klimats; lietainās dienas vasarā vidēji 3 mēnesī; gaisa temperatūra dienā aprīlī +17º jūlijā +31º oktobrī +22º; naktī: aprīlī +9º jūlijā +20º oktobrī +13º; ūdens temperatūra aprīlī +12º jūlijā +24º oktobrī +19º

Galvenās eksportpreces: tekstilpreces, minerāli, ķīmiskās rūpniecības un mašīnbūves produkti, apavi

Dabas resursi: nafta, dabasgāze, akmeņogles, dzelzs, varš un boksīts.

Lielāko daļu rūpniecībai nepieciešamo izejvielu valsts importē. Nozīmīgie naftas un dabasgāzes krājumi strauji samazinās. Rumānijas galvenā dabas parādība ir auglīgā augsne un krāčainās upes, kuras izmanto elektroenerģijas izmantošanā. Vairākumu eksportam paradzētās produkcijas izved caur valssts lielāko ostu – Konstancu.

Kalni, meži, lauksaimniecība: Rumānijas teritorijas ziemeļos un vidienē paceļas divas lielas kalnu grēdas. Rietumu – austrumu virzienā stiepjas Transilvānijas Alpi (Dienvidkarpati), kuros atrodas Rumānijas austākā virsotne – 2544 m augstais Moldovjanu kalns. Uz ziemeļiem no šiem kalniem plešas nelīdzenais Transilvānijas plato, kuru ziemeļos un austrumos norobežo Karpatu kalni.