Krāsu simbolisms Raiņa un Friča Bārdas dzejā

Katrai krāsai ir savs iedarbības spēks. Mūsu sabiedrībā izveidojušies daži nosacījumi, pielietojot vienas vai otras krāsas. Krāsas ienes dzīvību. Siltās krāsas izraisa aktivitāti, padara gaišas dzīves, iepriecina cilvēkus.

Aukstās krāsas ir nomierinošas. Lietojot aukstās krāsas, atmosfēra tiek klusināta, padarīta maigāka. Tās ir izsmalcinātas, iedveš mieru un godbijību. Lieliski sakārtotas krāsas kompozīcijās piesaista skatītāju uzmanību un rada emocionālu piedzīvojumu. Neatbilstošas krāsas var radīt nepatīkamas izjūtas.

Visi gaišie toņi rada gaisīguma izjūtu un liekas sevišķi tuvi. Turpretī tumšās krāsas liekas tālas un aukstas. Tādēļ gaišās krāsas jānovieto pirms tumšajām. Tāpat kā gaišās domas pirms tumšajām.

Šajā darbā es salīdzināju Friča Bārdas un Raiņa dzeju. Galvenās krāsas, kas dominē abu dzejnieku dzejoļos ir zila, zaļa, melna, sarkana, balta. Raiņa dzeja nav tik ļoti krāšņa kā F. Bārdas dzejas rindas. Lasot starp rindām var secināt, ka viņu dzeja ir ļoti atšķirīga. Domāju, tā Rainis bija liels filozofs savukārt F. Bārda bija liels latviešu romantiķis, viņš izstrādājis savu romantisma teoriju un uzrakstījis darbus, kas to apliecina. Rainis par katru lietu rakstīja nopietni un sarežģīti, bet F. Bārda to visu, arī ko citu pasaka ne tik sarežģītiem vārdiem. Kopumā ņemot bija ļoti patīkami lasīt F. Bārdas dzejoļus, lai gan man tie daudzviet šķita nedaudz banāli un pārāk krāšņi. Šim darbam izmantoju Jāņa Raiņa krājumu „Mēness meitiņa” un F. Bārdas krājumu „Atgriešanās”.

Dzejnieki ļoti bieži izmanto zaļo, zilo, sarkano, melno un balto krāsu. Piemēram:

Rainis savus dzejoļus rakstīja saistībā ar politiku, tāpēc krāsas ir pārdomātas un ļoti spilgti izsaka kas ir pateikts vai domāts. Tāpēc arī daudz filozofijas. Viņš pēc dabas arī bija liels filozofs. Savukārt F. Bārdas dzeja ir piesātināta ar mīlestību pret dabu, pret apkārtējo. Viņš neizteicās pārāk skaļi, lai apkārtējie momentāni pievērstu uzmanību. Viņa dzejā krāsas piešķir dzīvīgumu visam. Krāsu ir ļoti daudz salīdzinājumā ar Raiņa dzeju. F. Bārdas dzejā krāsas sastopamas gandrīz katrā pantā, rindā, piemēram: