Kūdra – viens no Latvijas dabas resursiem

Kūdra ir nogulumiezis, kas sausā veidā satur vairāk nekā 50% organisko vielu un sastāv no augu atliekām, kas nav pilnīgi sadalījušās. Kūdra veidojas purvos sarežģītos bioķīmiskos procesos, palielināta mitruma apstākļu vietās, kur notiek pārpurvošanās, reljefa pazeminājumos un līdzenumos, kur apgrūtināta virszemes ūdeņu notece, palielināts mitruma daudzums augsnē, augsts gruntsūdens līmenis vai notiek ūdenstilpņu aizaugšana.

Atkarībā no purva veidošanās apstākļiem kūdru iedala trīs tipos: zemā tipa kūdra, pārējas tipa kūdra un augstā tipa kūdra. Katram tipam ir raksturīgi savi kūdras veidi, ko nosaka kūdru veidojušās augu atliekas.

Kūdra satur 0,1 – 0,4% dzelzs, kuras daudzums atkarīgs no kūdras ūdens sastāva. Kūdrai raksturīga liela ūdens ietilpība un neliels blīvums, kas tai izžūstot, samazinās.

Sausai kūdrai ir zema siltumvadītspēja un augsta gāzu uzsūktspēja. Pēc kūdru veidojošo augu sastāva izšķir vairāk nekā 20 kūdras paveidu.

Kūdras atradne ir kūdras iegula, kuras platība rūpnieciskā dziļuma (0,9 m) robežās nav mazāka par 1 ha un vidējais dziļums rūpnieciskajās robežās nav mazāks par 1 m (nosusinātajās platībās ne mazāks par 0,7 m).

Kūdras galveno vispār tehnisko īpašību rādītāji ir šādi:

Kūdras sadalīšanās pakāpe – sadalījušos vielu (humusa) saturs procentos Latvijā bet pēc von Posta skalas (. Pēc šī rādītāja kūdru iedala: mazsadalījusies augstā tipa un pārejās tipa līdz 20% (H4), zemā tipa līdz 15% (H3), ar vidēju sadalīšanās pakāpi augstā un pārejas tipa no 21% līdz 34% (H5 – H6) ar augstu sadalīšanās pakāpi – 35% (H7) un lielāku.

Kūdras botāniskais sastāvs – norāda kādu augu atliekas veido kūdru. Atkarībā no to procentuālā sastāva tiek noteikts kūdras tips un veids. Botāniskais sastāvs raksturo kūdras agroķīmiskās īpašības un arī tieksmi uz pašaizdegšanos.

Kūdras pelnainība – pelnu saturs procentos attiecībā pret absolūti sausu kūdras masu. Lielāka pelnainība parasti ir zemā tipa kūdrai.

Kūdras mitrums (relatīvais mitrums) – ūdens saturs procentos attiecība pret kūdras kopējo masu. Dabiskos apstākļos kūdras mitrums ir 86% līdz 98%. Lielāks mitrums ir kūdrai augstā tipa purvā.

Kūdru raksturo arī vēl tādi rādītāji kā sadegšanas siltums, mitruma uzsūkšanas spēja, skābums – pH un citi.

Purvu kopplatība Latvijā sasniedz 6401 km2, jeb 9,9% no valsts teritorijas (Kūdras fonds, 1980.). Kūdras resursi, nepilnīgās purvu izpētes dēļ, nav precīzi noteikti, bet tie varētu būt ap 11,3 miljardiem m3, jeb 1,7 miljardi t. No tiem apmēram 1,1 miljards t ir kurināmā kūdra ar vidējo siltumietilpību ap 5,2 5,3 kcal/kg. Diemžēl, liela daļa no šiem resursiem dažādu apstākļu dēļ nebūs izmantojama vai arī to izmantošana būs apgrūtināta, jo tos klāj vērtīgas mežaudzes, tie atrodas zem lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, kā arī aizsargājamās teritorijās.