Latgales novada tautastērpi

Latgales kultūru (tātad arī apģērbu) stipri ietekmējuši īpatnējie ekonomiskie, vēsturiskie un ģeogrāfiskie apstākļi (jauktais iedzīvotāju sastāvs, peļņā iešana un arī atšķirīgā reliģija). Latgales tērpiem ir daudz kopīgu iezīmju ar Austrumvidzemes, Krustpils un Augšzemes novadu tērpiem, kas kas norāda uz seno latgaļu un sēļu kultūru kopību. Tautas tērpu piegriezumos, rotājumos un detaļās ir saskatāmas arī slāviskas ietekmes.

Latgales novada tērpam ir raksturīgi tunikveida krekli ar virsū šūtiem uzplečiem un ieaustu vai izšūtu sarkanu rakstu. Arī godatērpa priekšauti ir izšūti ar sarkaniem rakstiem. Brunči parasti ir rūtaini, tie apsieti ar rakstainām jostām. Ziemeļlatgalē brunči ir atšķirīgi - balti ar rotātu apakšmalu. Villaines ir baltas ar bagātīgu krāsainu izšuvumu. Latgalē raksturīgas arī rakstaini austās linu snātenes ar mežģīņu, bārkšu un izšuvumu rotājumu. Rotaslietas. Villaiņu saspraušanai parasti lieto Latgalē populārās burbuļsaktas. Galvas rotājums jaunavām - sarkani zīļu vainagi, sievām - galvas auti.

Vīriešu tautastērpi visā Latgalē ir līdzīgi. Parasti valkāja garos vai pusgaros svārkus, kurus šuva no vadmalas dažādos pelēkajos toņos. Kā svārku rotājums varēja būt melna samta apmalojumi un ielaidumi, kā arī ādas apšuvumi. Svārkus apsēja ar pītām jostām vai svītrainajām celainēm. Garie zābaki vai puszābaki parasti taka valkāti virs garajām biksēm. Pie goda tērpa nēsā melnu rateni ar platām malām un vidēji augstu dibenu. Vasarā vairāk nēsāja salmu cepures.

Tautastērpu attīstībā atspoguļojas tautas tūkstošgadīgās vēstures procesi. Jau mūsu ēras pirmajos gadu simtos dažādām latviešu cilšu grupām bija savdabīgas apģērba, rotāšanās un apbedīšanas tradīcijas. Pēc atrastajām senlietām un audumu fragmentiem iespējams rekonstruēt pat 7. līdz...