Zemgales novada dzejnieki un rakstnieki

Katrā novadā ir savi dzejnieki un rakstnieki, ar kuriem novads lepojas. Zemgalē ir daudz radošu cilvēku, kuri ir pazīstami visā Latvijā. Referāta temats ir Zemgales novada dzejnieki un rakstnieki. Darbā tiek aplūkoti trīs radoši cilvēki:

Saulcerītes Vieses darbi ir interesanti ar to, ka tajos nopietni pētījumi apvienoti ar tēlainu vēstījumu un subjektīvismu, Raiņa dzejā ikdienišķi notikumi tiek pārvērsti atklājumā, bet Ronalda Brieža dzejoļi izceļas ar ironismu un nelielu cinismu.

Šo referāta tematu es izvēlējos tāpēc, ka vēlos iepazīt Zemgales novada dzejniekus un rakstniekus, gribu izprast radošo cilvēku domāšanas veidu.

Referāta mērķis – iepazīt dzejnieku un rakstnieku pasaules uztveri, viņu dzīves jēgu.

3. izanalizēt populārāko darbu sižetus, saistību ar dotā cilvēka dzīvi.

Gatavojot referātu, izlasīju „Literatūras rokasgrāmatu”, „21 no 21. gadsimta”, Raiņa „Ave Sol!”, Saulcerītes Vieses „Raganiezi” un „Pasaules dziesmu”.

Referāta galveno daļu veido trīs nodaļas. Pirmajā nodaļā tiek vēstīts par rakstnieku un dzejnieku biogrāfiju, nākošajā – otrajā nodaļā tiek vēstīts par viņu daiļradi, bet trešajā nodaļā biogrāfija tiek salīdzināta ar daiļradi, atklājot rakstnieku un dzejnieku iedvesmas avotus.

1897. gadā salaulājies ar dzejnieci Aspaziju (īstajā vārdā – Elza Rozenberga).

Miris Majoros, apbedīts Rīgā, Raiņa kapos. Kapa pieminekļa autors – K. Zemdega.

Dzimusi 1932. gada 2. augustā, Jēkabpilī, ierēdņa ģimenē. Mācījusies Krimuldas pamatskolā un Siguldas vidusskolā. 1950. – 1955. gadā studējusi latviešu valodu un literatūru Latvijas Valsts universitātē.

Pirmā publikācija – apraksts „Darbs, draudzība, dedzība” laikrakstā „Padomju Jaunatne”, 1955. gadā. Pievērsusies kultūras mantojumam un izcilām personībām latviešu literatūrā (Aspazija, Rainis, Krišjānis Barons).

Dzimis 1980. gada 25. augustā, Jēkabpilī, kur arī audzis. Mācījies Jēkabpils Valsts ģimnāzijā, Latvijas Kultūras akadēmijā. Raksta dzejoļus, lugas, dziesmas, pats arī muzicē.

2004. gadā iznāk viņa pirmais dzejas krājums „Asaru gāze”.

„Kad varētu šo neganto zvēru, šo rīmēšanu nosist, varētu katru domiņu uz viņu iznīcināt, tad varbūt varētu dabūt mieru un sākt patiesi dzīvot..” [5 – 147] Tādas bija Raiņa domas par dzeju pusaudža gados – „aicinājums vērtās slogā”. [5 – 147]