Latvijas aizvēsture – senās ciltis, kultūra un ticējumi

Aizvēsture Latvijas teritorijā m| Laiks Periods Saimniekošanas veidi Kultūra Apmetnes Ciltis, tautība Reliģija

9 8 gt.p.m.ē.. Paleolīts Savācējsamniecība Ārensburgas – Svidras (Mednieku kultūra ziemeļbriežu mednieki) Salaspils, Laukskola un Skrīveri nav zināma nav zināma

8 5 gt.p.m.ē. Mezolīts Kundas mednieku kultūra Lubāna (Osa), Zvejnieki

5 2 gt.p.m.ē. Neolīts Neolīta revolūcija Pāreja uz ražotājsaimniecību. Vākšana, medības, zveja un domestikācija Narvas mednieku kultūra; Ķemmes bedrīšu kultūra; Auklas, keramikas un laivas cirvju kultūra Lubāna (Osa), Zvejnieki, Sarnāte Somugri, vēlāk Balti Ticība gariem

Meža mātes, Zemes mātes, Lauku mātes, Vēja mātes u.c. māšu pielūgšana

1500 p.m.ē – Kr. Dz. Bronzas laikmets Ražotājsaimniecība – lopkopība, zemkopība, amatniecība, tirdzniecība Baltu kultūra Ķībitkalns, Vīnakalns Balti

[izmainīt šo sadaļu] Latvija no 13. līdz 18. gadsimtam

Cits spēks, vitāli ieinteresēts Baltijas pakļaušanā, bija vācu tirgotāji. Rietumeiropā veidojās vairākas lielas tirdzniecības savienības vai zonas. Viena – Venēcijas zona, bija izveidojusies lielā mērā pateicoties Krusta kariem. Taču pēc Krusta karu beigām vācu tirgotāju loma Vidusjūras reģionā strauji saruka. Venēcieši pārņēma savā kontrolē Adrijas un Egejas jūras piekrastes, kā arī Sicīliju un Melnās jūras rietumu daļu. Cita ekonomiskā zona bija Dženova tā aptvēra Vidusjūras rietumu daļu un Ziemeļāfrikas piekrasti no Tunisijas līdz Tanžerai. Trešā bija vācieši – Hanzas savienība, kura sākotnēji bez Atlantijas piekrastes centās pārņemt savā kontrolē arī Anglijas tirdzniecību. Taču angļi strauji attīstīja savu vilnas un tekstilrūpniecību un ar šīm nozarēm saistīto tirdzniecību vēlējās kontrolēt paši, dalot tirdzniecību ar flāmiem, kuri Svētajā Romas impērijā sāka diferencēties no ģermāņu kopējām saknēm.

Livonijas krustnesisLīdz ar to vāciešiem vienīgais ekonomiskās ekspansijas virziens vairs bija tikai uz ziemeļaustrumiem. Tā viņi no Lībekas, Hamburgas, Štetinas un Dancigas kopīgi ar zviedriem caur Visbiju un Stokholmu apguva kādreizējo vikingu ceļu caur Somu līci uz Novgorodu, bet pēc Rīgas iegūšanas viņiem pavērās alternatīvs ceļš uz Novgorodu caur Pleskavu, kurš bija izmantojams arī ziemas laikā. Vēlāk, pēc mongoļu Zelta ordas sabrukuma, attīstījās arī ceļš no Rīgas caur Polocku tālāk uz Smoļensku un Maskavu, vai arī uz dienvidaustrumiem – uz Kijevu. Līdz ar to Eiropa pirmo reizi vēsturē izrādījās sadalīta trīs lielās ekonomiskās ietekmes zonās. Tā latvieši un igauņi (izņemot lietuviešus) tika pakļauti Romas katoļu baznīcas politikai un ideoloģijai, kā arī Hanzas savienības interesēm.

Piemiņas zīmes Durbes kaujas vietāVāciešiem un Romas baznīcai izdevās pilnībā pakļaut sev Latvijas un Igaunijas teritorijas (izņemot Zemgali) 13. gadsimta divdesmitajos gados, lai gan vēl vairākus gadu desmitus starp Baltijas tautām un bruņiniekiem, noritēja sīvas kaujas, kurās ne vienmēr uzvarētāji bija bruņinieki. Tā, 1236.g. Saules kaujā (iespējams, pie mūsdienu Šauļiem Lietuvā) zemgaļu un lietuviešu karaspēks praktiski iznīcināja Zobenbrāļu ordeni. Tā atliekas pievienojās Vācu ordenim Prūsijā, no kura vēlāk izveidojās Baltijas atzars Livonijas ordenis.