Latvijas jūrnioecības vēsture

Pirmais pasaules karš gandrīz pilnīgi iznīcināja Latvijas jūras transportu. Rīgas, Liepājas un Ventspils ostas tika bloķētas, daļa jūrskolu pārtrauca darbu. Latvijas tirdzniecības flote kara laikā zaudēja deviņas desmitdaļas kuģu. Daļu no tiem konfiscēja Vācijas varas iestādes, daļa palika Krievijas ostās. Pirmā pasaules kara gados Latvijas tirdzniecības flote zaudēja ap 230 burinieku.

Lielus zaudējumus cieta arī latviešu jūrnieki, daudzus mobilizēja Krievijas kara flotē. Daudzi no viņiem dzimtenē neatgriezās. E>V>Celmiņš pirmais sāka kārtot bojā gājušo jūrnieku un kuģu lietas. 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta neatkarīga Latvijas Republika. Pirmais kuģis, uz kura 1918. gada decembrī pacēla LR sarkanbaltsarkano karogu, bija tvaikonis Maiga, nākošais bija tvaikonis Saratow, ar kuru no Liepājas Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība. LR jūras tirdzniecības flotē bija 45 kuģi ar kopējo tilpību 11146 BRT, to skaitā 5 tvaikoņi. Pēc miera līguma slēgšanas no Petrogradas reevakuēja 8 tvaikoņus, taču no Vācijā palikušajiem kuģiem Latvija neko neatguva. Uz kuģniecību attiecās Satversmes Sapulcē 1921. gada 20. maija pieņemtais likums par brīvostām. 1928. gadā stājās spēkā kuģu hipotēkas un jūras prasību likums. 1928. gada noteikumi par kuģu aplūkošanu uzskaitīja prasības kuģu konstrukcijai, mehānismiem un ierīcēm, lai varētu saņemt kuģu brauktspējas apliecību. Tvaikoņu skaits LR tirdzniecības flotē sāka palielināties 1923. gadā, kad pasaules tirgū tvaikoņu cenas bija kritušās. Lielākā daļa tvaikoņu bija vairākus desmitus gadu veci. Vienīgais jaunais kuģis, kas būvēts speciāli darbam Rīgas ostā, bija ledlauzis Krišjānis Valdemārs. Latvijas tvaikoņi bija nelieli ar vidējo tilpību ap 2000 BRT. Kvalificētus jūrnieku Latvijā, laikā starp diviem pasaules kariem sagatavoja Krišjāņa Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skola. Krīzes gados Latvija zaudēja 42 kuģus. Pirms otrā pasaules kara 40% no kravām pārvadāja LR tirdzniecības flotes kuģi, pārējie bija ārzemju transporta līdzekļi. LR īpašnieku tvaikoņi pārvadāja kokmateriālus, akmeņogles, koksu, linu u.c. preces. 1937. gadā bija 16 regulāras līnijas no Latvijas uz Eiropas ostām, piem. Rīga Londona, Rīga Stokholma, Rīga Hamburga. 30. gadu beigās tika veikti priekšdarbi modernu jūras transporta līdzekļu būvei Latvijā. Tirdzniecības flotes modernizācija Latvijā sākās 1939. gadā.

1939. gada 1.septembrī sākās otrais pasaules karš. Un tajā pat laikā izdeva likumu par jūrniecības dienestu. Tas aizliedza jūrniekiem patvaļīgi lauzt darba līgumu un atstāt kuģi. 1939. gads LR tirdzniecībā beidzās bez zaudējumiem. 1949. gada 1. janvārī LR tirdzniecības flotē bija 103 kuģi. Tirdzniecības flotes kuģu kopējā tilpība bija 201063 BRT. Jūras transports nodrošināja darbu daudziem Latvijas iedzīvotājiem. 1940. gada jūnijā sākās Latvijas okupācija un Latvijas flotes pārņemšana PSRS varas iestāžu rīcībā.

1941. gada 22. jūnijā sākās PSRS Vācijas karš. Kara pirmajā dienā Vācija pārņēma 13 latviešu tvaikoņus.